Pēc SC domām, pret personām, kuras Latvijas valstij kritiskajā laikā izdarījušas nepārprotamu izvēli par labu Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai republikai un sniegušas tai savu atbalstu, ir nepieciešama atšķirīga attieksme.
"Nosakot vienlīdz smagus pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus visiem bijušajiem VDK štata darbiniekiem un neparedzot iespēju atšķirīgi izturēties pret personām, kuras ar savu rīcību sekmējušas Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas republikas atjaunošanu, ir pieļauta vienāda attieksme pret personām, kas atrodas būtiski atšķirīgos apstākļos. Šādai attieksmei nav saprātīga un objektīva pamata," uzskata SC deputāti. Partija norāda, ka Ādamsons no 1992. līdz 1994.gadam pildīja Latvijas Jūras spēku štāba priekšnieka pienākumus, bet 1994.gadā viņš iecelts par Robežapsardzības brigādes komandieri. Šajos amatos Ādamsons devis būtisku ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izveidē un attīstībā. 1994.-1995.gadā Saeima apstiprināja Ādamsonu par iekšlietu ministru, Ādamsons bijis arī 6. un 7. Saeimas deputāts. Pēc SC deputātu domām, ierobežojumi piedalīties vēlēšanās attiecībā uz Ādamsonu nav samērīgi un neatbilst Satversmei.
SC vēlas likumā atzīt, ka attiecībā uz Jāni Ādamsonu Saeimas vēlēšanu likuma un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma pantos noteiktie ierobežojumi neatbilst Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam, kā arī Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Likums uzdotu atcelt ierobežojumus Ādamsonam piedalīties vēlēšanās.