Par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās nenobalsoja neviens, pret bija 60, bet viens deputāts - Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) - atturējās. Likumprojektu bija paredzēts nodot skatīšanai visās Saeimas komisijās, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.
SC frakcijas deputāti nepiedalījās balsojumā par likumprojekta nodošanu komisijās.
Deputāti Jānis Upenieks, Solvita Āboltiņa (Vienotība), Inese Lībiņa-Egnere (Zatlera Reformu partija) un Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība) no tribīnes atsevišķi skaidroja savu motivāciju neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu tālākai skatīšanai. Uzrunās tika uzsvērts, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda un tā tam jāpaliek. Deputāti uzsvēra Satversmes tēvu gudrību, nosakot pietiekamu aizsardzību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa saglabāšanai.
Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa no tribīnes arī aicināja ikvienu piedalīties tautas nobalsošanā, balsojot pret valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai.
"Kā otra augstākā valsts amatpersona varu zvērēt – lai ko es darītu, latviešu valoda vienmēr būs vienīgā valsts valoda. Lai Dievs svētī Latviju!" sacīja Āboltiņa.
Līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums. Iespējamais tautas nobalsošanas datums ir 18.februāris.
Satversmes grozījumus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai iepriekš parakstu vākšanā atbalstīja vairāk nekā 187 tūkstoši jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būtu bijis Saeimas lēmums, par grozījumiem jārīko referendums.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, norādījis, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu, un konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama.
Bērziņš arī lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus apliecinājis gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina.