V.Muižniece paskaidroja, ka šis jautājums ir atklāts kopš 2007.gada sākuma un, ņemot vērā jauna prezidenta vēlēšanu tuvošanos, tika izskatīts jautājums par ievēlēšanas kārtību, bet atlaišana atstāta bez virzības. “Ja grozam prezidenta Saeimas atlaišanas pilnvaras, manuprāt, vajadzētu izskatīt arī prezidenta atlaišanas kārtību,” teica Juridiskās komisijas vadītāja.
Dienas aptaujātie parlamentārieši uzskata, ka, izstrādājot Satversmes grozījumu redakciju, par pamatu jāņem tieši konstitucionālo tiesību ekspertu iesniegtie priekšlikumi, ko Saeimas deputātiem nodevis Valsts prezidents Valdis Zatlers, savukārt par ekspertu pieaicināšanu apakškomisijai pašlaik domas dalās.
Atgādinām, ka jūnija sākumā V.Zatlers iesniedza Saeimā iniciatīvu veikt grozījumus Satversmē, paredzot, ka Valsts prezidentam ir patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot šīs tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu. Trešdien V.Zatlera iesniegtā likumdošanas iniciatīva nosaka, ka nepieciešams mainīt arī Satversmes 78. un 79.pantu, paredzot, ka vēlētāji var priekšlaicīgi rosināt Saeimas atlaišanu. Aptaujātie deputāti šodien pauž viedokli, ka šie ierosinājumi jāskata paralēli.
V. Muižniece (TP) Dienai norādīja, ka Saeimas frakcijām līdz nākamajai nedēļai jāizlemj, cik plašu grozījumu loku viņi vēlēsies apskatīt.
Apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārstāvis Vladimira Buzajevs ierosinājis grozīt Satversmi, lai dotu nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un krievu valodai kļūt par darba valodu pašvaldībās, kurās dzīvo liels skaits cittautiešu. Pretējā gadījumā PCTVL neatbalstīs nevienu citu Satversmes grozījumu, trešdien paziņoja V.Buzajevs.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis uzskata, ka apakškomisijai būtu lietderīgi pieaicināt arī ārvalstu ekspertus, savukārt partijas Jaunais laiks (JL) līdere Solvita Āboltiņa uzskata, ka pietiktu ar prezidenta izveidotās komisijas ekspertiem, jo ekspertu loka paplašināšana varētu būt kārtējais koalīcijas mēģinājums novilcināt grozījumu pieņemšanu.
Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete Dienai pauda viedokli, ka gadījumā, ja prezidentam tiek dotas tiesības atlaist Saeimu bez riska zaudēt amatu, tas pieprasa tālākās izmaiņas. “Šādas pilnvaras var būt tautas vēlētam prezidentam,” norāda S.Kalniete. Apakškomisijā strādās gan S.Kalniete, gan Ilma Čepāne (PS), kas nav Juridiskās komisijas sastāvā. S.Kalniete uzskata, ka lietderīgi būtu uzklausīt arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK Māris Grīnblats uzskata, ka par ekspertu pieaicināšanu jālemj apakškomisijai darba gaitā.
Saskaņas Centra (SC) līderis Nils Ušakovs uzskata, ka Satversmes grozījumiem jābūt pēc iespējas tuvākiem redakcijai, par ko Latvijas pilsoņi balsoja 2.augusta referendumā. Viņš vēlētos, lai apakškomisija kā ekspertu pieaicinātu bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Dienai trešdien vēl nevarēja atbildēt par Satversmes grozījumu apjomu, pie kāda ZZS deputāti būtu gatavi strādāt. Pēc A.Brigmaņa vārdiem, ZZS par šo vēl tikai spriedīs, jo "viss noticis ļoti strauji".