Liela daļa labi apzinās, ka netiks ievēlēti un kā vietējie līderi drīzāk ir partiju sarakstu vilcēji noteiktā teritorijā, lai palīdzētu tām gūt lielāku ietekmi vēlēšanās, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Uz Saeimu pieteikto vietējo deputātu vidū ir tikai desmit pašvaldību vadītāji un vēl daži bijušie novadu vai pilsētu priekšsēdētāji. Visvairāk domnieku - trīsdesmit - savā sarakstā iekļāvusi Vienotība, no Latvijas Reģionu apvienības startē 29 pašvaldību pārstāvji. Negaidīti pēc tām ir nevis vietējā varā ietekmīgā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru apsteigusi arī sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, bet gan Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ar 25 pašvaldību deputātiem. Tiesa, 12 no viņiem ir Rīgas domnieki, jo vēlēšanās piedalās visa apvienības domes frakcija, tas varētu apbēdināt vēlētājus, kuri par Nacionālo apvienību balsoja 2013. gada vasarā.
Kad pašvaldību deputātu ievēl parlamentā, viņš var arī atteikties no Saeimas deputāta mandāta, bet vairs nevar atgriezties novada vai pilsētas domē. Tās mandāts tiek zaudēts automātiski līdz ar ievēlēšanu Saeimā. Citādi ir, ja vietējais domnieks pilda pienākumus Saeimā tikai uz ministra pilnvaru laiku valdībā. Tad viņš var atjaunot mandātu pašvaldībā, un dažiem, piemēram, Jaunpiebalgas novada priekšsēdētājam Laimim Šāvējam (ZZS), pat izdevās atgūt domes priekšsēža amatu.
Tagad Saeimā ir nedaudz vairāk nekā desmit deputātu, kuri
iepriekš bijuši saistīti ar vietējo varu, bet tikai dažiem no
viņiem ir vērā ņemama ietekme savā frakcijā. Tāda varētu būt Mārim
Kučinskim ZZS un varbūt arī viņa kolēģim Jānim Klaužam, kurš gan
vairāk domā nevis par visas Latvijas līdzsvarotu attīstību, bet par
Latgales interesēm. M. Kučinskis atceras, ka viņam bija
nepieciešami trīs gadi, līdz toreizējā Tautas partijā «tiku līdz
otrajai rindai, kad tevī jau sāk ieklausīties». Tā ir pilnīgi cita
dzīve, kad vairs nevari tā kā pašvaldībā izdomāt kādu ideju un to
īstenot, atminējies Kučinskis. "Ja partijā neesi nekas, tad tev
ātri liek saprast, ka vienīgais uzdevums ir nospiest pogu tā, kā
lēmusi frakcija," pirmos soļus parlamentā raksturo politiķis.
Vienlaikus ir uzskats, ka populāri partiju cilvēki kā lokomotīves "ievelkot" parlamentā nepieredzējušus politiķus, kuriem nav izpratnes un vēl vajadzētu mācīties skolā. Te gan jāsaka, ka pēc premjeres Laimdotas Straujumas pievienošanās Vienotībai mainījās tās attieksme pret reģioniem un, izmantojot varas partijas priekšrocības ar iespējām atbalstīt vismaz atsevišķas pašvaldības, tai izdevies palielināt sabiedroto loku. Savukārt ZZS vadība, kuras vēlētājs vienmēr bijis tieši laukos, vismaz vārdos nejūtas paredzamās konkurences nobiedēta. Tās sarakstā ir 18 vietējo deputātu.
Visu Ināras Egles rakstu lasiet pirmdienas, 25.augusta, avīzē Diena!