"Apakškomisijas sēdē nolēmām, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvijas noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu," skaidro apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais.
I.Čaklais norāda, ka pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat Latvijas pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, apakškomisija atbalstīja priekšlikumu pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija nākamajā sēdē skatīs jautājumu par pilsonības piešķiršanu Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
11.Saeima pērn 10.novembrī nolēma turpināt strādāt pie grozījumiem Pilsonības likumā. Likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju.
Apakškomisija pašlaik strādā pie Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam.