Saeimas atlaišana pēc balsojuma par Maizīti būtu tikai morāls sods

Ceturtdien politiķi Saeimas atlaišanā saredzēja divus ieguvumus — tas būtu morāls sods, un tad deputāti līdz vēlēšanām nevarētu pieņemt tādus lēmumus, kas varētu būt pret valsts interesēm, jo Saeimas darba kārtību noteiktu Valsts prezidents.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs Dienai neatklāja, vai prezidents varētu šādu iespēju apsvērt. Taču viņš atgādināja, ka Valsts prezidentam ir tikai tiesības rosināt parlamenta atlaišanu, bet nav tiesības to atlaist.

Saeima tā arī nav pildījusi solījumu un nav izskatījusi Valsts prezidenta pērnā gada sākumā iesniegto iniciatīvu par izmaiņām Satversmē — tās dotu valsts pirmajai amatpersonai tiesības, neriskējot ar savu amatu, un bez referenduma procedūras atlaist parlamentu. Kad 2009.gada pavasarī deputāti deva tiesības tautai rosināt parlamenta atlaišanu, Juridiskās komisijas deputāti sacīja, ka viņiem vēl nepieciešami daži mēneši diskusijai par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Taču tagad jau ir pagājis gads.

Ja parlamenta atlaišana tiktu rosināta, tad tikai pēc tam, kad tauta referendumā par to nobalso, Saeimas darba kārtību nosaka prezidents. Līdz tam parlaments strādā kā ierasts. Jāatgādina, ka Jāņos beidzas Saeimas pavasara sesija un vasarā, kad ir sesiju starplaiks, Saeimas sēdes tāpat nenotiek, ja vien netiek sasaukta kāda ārkārtas sesija.

Ceturtdien pirmais ar aicinājumu prezidentam atlaist Saeimu pēc negatīvā balsojuma par J.Maizīti, nāca klajā Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, uz kura vadīto frakciju arī krita aizdomas par solījumu neturēšanu. Vēlāk arī Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs Dienai atzina, ka Saeima, kura tā melojusi sabiedrībai, būtu atlaižama, jo tai nevar vairs uzticēt būtisku lēmumu pieņemšanu.