"Satversmē skaidri nosakot fiskālās disciplīnas ietvaru, tas nākotnē palīdzēs veidot atbildīgu valsts politiku, rīkojoties ar tai pieejamajiem naudas resursiem. Vienlaikus deputāti vērsa uzmanību, ka par neatņemamu
fiskālās disciplīnas ieviešanas stratēģijas sastāvdaļu jākļūst arī Fiskālajai padomei," pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
"Šajā padomē jāietver ekonomikas lietpratēji, kas katru gadu izstrādātu valsts vidēja termiņa makroekonomisko ietvaru jeb, citiem vārdiem sakot, valdībai dotu analīzi, kurā ekonomikas attīstības fāzē valsts atrodas, cik liels būtu jāplāno budžets un vai pienācis laiks veidot uzkrājumus, vai arī pieļaujams deficīts," norādīja komisijas priekšsēdētājs. „Fiskālajā padomē jābūt pārstāvētiem Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas speciālistiem, kā arī akadēmiskajiem ekspertiem un starptautiska līmeņa ekonomistiem."
Komisijas konceptuāli atbalstītās izmaiņas Satversmē paredz papildināt konstitūcijas 66.pantu, nosakot, ka Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros. Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Budžeta projektus Saeimai iesniedz Ministru kabinets, kas kārto valsts finanšu lietas sabalansēti. Pēc budžeta gada notecēšanas Ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu, paredz likumprojekta redakcija.
Finanšu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka izmaiņas Satversmē nepieciešamas, lai fiskālās disciplīnas principiem piešķirtu hierarhiski augstāku vietu tiesību sistēmā.
Par izmaiņām Satversmē Saeimai jālemj trīs lasījumos.