Aprīļa beigās LR parāds LVRTC par apraides nodrošināšanu bija 546,6 tūkstoši latu.
Vēstulē valdībai arī tiks pausti iebildumi pret LR 3 jeb "Klasikas" apraides iespējamo pārtraukšanu Latvijas reģionos. Parlamentārieši gan rosina sadarbībā ar Satiksmes ministriju tomēr meklēt kādu lētāku risinājumu šīs apraides nodrošināšanai - vai nu samazinot apraides tarifus, vai arī rodot kādu alternatīvu šā pakalpojuma piedāvājumu.
Pēc emocionāli nokaitētās diskusijas tika nolemts vēstuli komisijas vārdā sūtīt gan Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ("Jaunais laiks", JL), gan kultūras ministram Intam Dālderim (Tautas partija), finanšu ministram Einaram Repšem (JL), kā arī satiksmes ministram Kasparam Gerhardam ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK).
Vienlaikus deputāti arī apņēmās šos jautājumus aktualizēt savās frakcijās, aicinot arī LR pārstāvjus turpināt jau iesāktos optimizācijas pasākumus.
"Noteikti mēs neklusēsim, nestāvēsim un reaģēsim," apliecināja komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis (LPP/LC), atzīstot, ka situācija ir sarežģīta, un par katras LR programmas jau patlaban notikušajām izmaiņām vien teica - "kod kurā pirkstā gribi, visi sāp".
Atzīstot, ka visas četras LR programmas ir specifiskas ar noteiktu klausītāju loku, Dukšinskis vēl aicināja radio vadību ilgtermiņā īstenot arī citas izdevumu taupīšanas iespējas - nopietnāk apsvērt esošo telpu efektivitāti pret to izmaksām, pārskatīt administrēšanas procesus, kā arī vērtēt, vai nav kādas lētākas apraides nodrošināšanas iespējas.
Vairāki komisijas locekļi arī pauda atbalstu privātās partnerības attīstīšanai jeb publiskā pakalpojuma daļēju nodošanu privātajam finansējumam, kas patlaban attiecībā uz LR 2 jau diskusijās tiek apsvērts.
Uz komisijas sēdi iepazīstināt deputātus ar pašreizējo situāciju radio darbībā bija aicināts gan LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, gan arī visu četru radio programmu direktori.
Kolāts informēja, ka arī pēc jau īstenotajiem izdevumu optimizācijas pasākumiem šajā gadā LR deficīts sasniedz 1,5 miljonus latu. Kopumā komandējumu izdevumus LR samazinājis pat par 80%.
Radio ģenerāldirektors arī pauda neizpratni par viņa izstrādāto un jau iepriekš pretrunīgas atsauksmes guvušo "biznesa plānu" LR finanšu situācijas atrisināšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai. Kolāts norādīja, ka viņam uzsvērts - galvojums apgrozāmajiem līdzekļiem no valsts netiek segts.
"Man ir citas ziņas .3 attiecībā uz "Latvijas Pastu", piemēram," piebilda LR vadītājs.
Kolāts arī informēja tautas kalpus, ka pie 20% izdevumu samazinājuma tiktu slēgts radio "NABA", LR3 un LR4 kanālu darbība tiktu apstādināta, kā arī darbiniekiem būtu jāaiziet bezalgas atvaļinājumos un piemaksas vēl vairāk samazinātos. Tomēr arī pie šīm darbībām kopējais LR budžeta deficīts būtu aptuveni pusmiljons latu.
"Ja valdība dos tādu atļauju, tad varbūt nodotu koncesijā. () Tad varbūt arī nākamgad pat varētu iziet uz nulli," atzina LR ģenerāldirektors.
LR1 direktore Inese Matjušonoka informēja, ka šīs programmas budžets samazināts par 40%, štata vietas reducējot par 10 vietām un šogad neatvēlot ne santīma komandējumiem, darbinieku apmācībām, semināriem.
Savukārt LR2 algu fondu samazinājuši par 63%. Patlaban šajā programmā strādā 16 cilvēku, kuru kopējais atalgojums mēnesī nesasniedzot 6000 latu.
Arī LR3 "Klasika" atalgojumu samazinājuši par 40%, bet patlaban vēl izlīdzas ar klausītāju saziedoto naudu, kā arī sadarbības partneru atbalstu tiešraižu un ierakstu nodrošināšanā. Programmas direktore Gunda Vaivode aicināja politiķus strikti iestāties pret iespējamo "Klasikas" apraides pārtraukšanu reģionos, norādot, ka tā daudziem iedzīvotājiem ārpus Rīgas pat ir vienīgā iespēja klausīties klasisko mūziku - gan latviešu, gan ārvalstu kultūras vērtības.
LR4 finansējums pašlaik esot jau mazāks nekā pirms 10 gadiem, kad uz šo redakciju strādāt atnākusi šīs programmas direktore Ilona Madesova. Viņa informēja, ka kanālam vajadzējis atteikties no 80% raidījumu, šajā laikā atskaņojot mūziku un iepriekšējo raidījumu atkārtojumus.
Visi programmu vadītāji apliecināja, ka ir pārveidojuši dienas programmas sadalījumu, būtisku vai pat lielāko daļu atvēlot raidījumu atkārtojumiem un mūzikai. Arī no pārraidēm nakts stundās visi kanāli jau atteikušies.
Bažas par Latvijas Radio slikto finansiālo stāvokli valda jau apmēram pusgadu, tā dēļ no amata atkāpās līdzšinējais radio vadītājs Aigars Semēvics un viņa vietā nāca Dzintris Kolāts, kurš savulaik jau vadījis radio.
Papildu triecienu LR devis arī šis gads, kad ienākumi turpina samazināties un arī valsts dotācija samazinās, līdz ar to radio jau patlaban tērē naudu, kas bija paredzēta gada otrajai pusei. NRTVP vadītājs Ābrams Kleckins pat norādījis, ka jebkurā izdevumu samazināšanas scenārijā - par 20, 30 vai 40 procentiem - Latvijas Radio un arī Latvijas Televīzija pastāvēs vien vēl dažus mēnešus.