Deputātes Lolitas Čigānes (V) priekšlikums otrajam lasījumam grozījumiem politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz, ka politiskā organizācija (partija), kas kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizgājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,0004 līdzšinējā koeficienta 0,0008 vietā, uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās.
Savukārt ārkārtas vēlēšanās koeficients tiks samazināts no 0,0004 līdz 0,0003.
Deputāti šos priekšlikumus atbalstīja, un diskusijas tie trešdienas komisijas sēdē neizraisīja.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka pēc komisijas sēdes sacīja, ka negaidīja vienbalsīgu šī priekšlikuma atbalstīšanu. Tas, ka šīs priekšlikums atbalstīts vienbalsīgi, esot ļoti pozitīva zīme un liecinot, ka politiskā kultūra ir būtiski mainījusies. I.Kažoka uzsvēra, ka šī priekšlikuma atbalstīšana nozīmē, ka miljonu vērtās priekšvēlēšanu kampaņas vairs neredzēsim un partijas ir gatavas atvēlēt tam saprātīgus līdzekļus.
Pēc pētnieces domām, šādas izmaiņas nevecinās to, ka partijas mēģinās "apiet" likuma normas, jo neatkarīgi no izdevumu griestu lieluma partijas meklē "radošus veidus", kā to izdarīt. Kažoka arī pauda cerību, ka sabiedrība pamanīs gadījumus, ja šādi rīkosies.
Kā ziņots, 22.martā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz maksimālā ziedojuma apmēra samazināšanu no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām.
Tas nozīmē, ka fiziskajām personām maksimālais ziedojuma apmērs vienai partijai gadā līdzšinējo 20 000 latu vietā varētu būt 10 000 latu.
Savukārt maija sākumā Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus šajā likumā, kas paredz - ja politiskais spēks, kas izveidots uz partiju apvienības bāzes, ir tās saistību pārņēmējs, tad tam ir arī tiesības pretendēt uz valsts finansējumu, kas paredzēts apvienībai.