Šāds lēmums pieņemts, pieciem deputātiem balsojot par, vienam pret un pieciem atturoties, vēsta aģentūru BNS.
Pirms pieņemt lēmumu, deputāti uzklausīja atbildīgo ministriju, Ministru prezidenta padomnieka, pensionārus pārstāvošo nevalstisko organizāciju, kā arī likumprojekta iniciatoru - Pensionāru un Senioru partijas - un nevalstiskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) viedokļus.
Gan Labklājības ministrijas (LM), gan Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji sarunā deputātiem apstiprināja ministriju jau iepriekš pausto noraidījumu pensiju likuma grozījumiem.
Savukārt SCP līderis Aigars Štokenbergs, skaidrojot jau iesniegto grozījumu nepieciešamību, rosināja komisiju domāt par jauna pensiju likuma izstrādi.
"Mūsuprāt, pensiju likums ir jāraksta no jauna, jo pašreizējais vairs nenodrošina efektīvu darbību daudzo, kopā aptuveni 20, kopš tā izveides iestrādāto labojumu dēļ - kā ielāps uz ielāpa," norādīja A.Štokenbergs.
Gatis Kokins (SCP) komisijas locekļus iepazīstināja ar organizācijas izstrādāto ekonomikas un sociālās situācijas stabilizācijas plānu, kurā iecerēts rast papildu līdzekļus valsts budžetā pensiju pieauguma nodrošinājumam. Plāns paredz izdevumu taupības režīma iestrādi valsts pārvaldes darbā, budžeta ieņēmumu pieauguma nodrošināšanu, tostarp palielinot maksu par valsts kapitāla izmantošanu, kā arī uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, kas ietver arī efektīvu nodokļu nemaksātāju apkarošanu.
"Ja strādāsim pietiekami atbildīgi un kompleksi, tad šādas pensijas mēs varam finansēt," teica G.Kokins.
Piedāvātās likuma izmaiņas paredz līdz 2009.gada 31.decembrim minimālo vecuma pensiju noteikt ne mazāku par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemērojot tam koeficientu robežās no 3,0 līdz 4,5.
Ja šis pabalsts nākamgad paliek līdzšinējā - 45 latu - līmenī, grozījumu finansēšanai gadā papildus nepieciešami 87 miljoni latu. Savukārt, ja pabalsts nākamgad tiek palielināts līdz 60 latiem, kā to plāno valdība, minimālo pensiju paaugstināšanai nākamgad nepieciešami 370 miljoni latu.
Grozījumus iepriekš nav atbalstījusi arī par šo projektu līdzatbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Komisijas deputāti nolēma virzīt likumprojektu skatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien.
Ja parlaments likumprojektu neatbalstīs vai atbalstīs ar labojumiem, par to būtu jārīko referendums. Juristi līdz šim nav devuši skaidru atbildi, vai referendumu rīkošana būtu likumīga, jo Satversmē noteikts, ka tautas nobalsošanai netiek nodoti likumu grozījumi, kas saistīti ar valsts budžetu.
Pensiju likuma grozījumiem atbalstu parakstu vākšanā, kas notika no 16.aprīļa līdz 15.maijam, pauda 177 012 pilsoņi.