"Ja valdība nolēmusi atteikties no komisijas veidošanas, tad tai jāpiedāvā cits mehānisms, kā kontrolēt kaitīgos materiālus un informatīvo plūsmu, kas degradē un izkropļo bērnu psihi un sabiedrības izpratni par cilvēku savstarpējām attiecībām," pauda komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC). Deputāti uzskata, ka šāda komisija ir nepieciešama, lai pasargātu sabiedrību no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiska rakstura materiāliem. Komisija būtu jāveido no ministriju pārstāvjiem, pieaicinot arī speciālistus, piemēram, bērnu psihologus.
Komisija norāda, ka vispārējās taupības apstākļos naudas taupīšana uz nākamo paaudžu normālas attīstības rēķina ir amorāla un nepieņemama.
Saskaņā ar Pornogrāfijas ierobežošanas likumu Ministru kabinetam bija jānosaka ekspertu komisija, kas veic ekspertīzi un dod savu atzinumu, ja pastāv šaubas, vai, piemēram, filma, publikācija, attēls vai datorprogramma uzskatāma par pornogrāfiska satura materiālu vai bērnu pornogrāfiju. Šai komisijai būtu jāvērtē arī minēto materiālu aprites atbilstība normatīvo aktu prasībām. Taču, nespējot vienoties par komisijas izveidi un atbildīgo ministriju, valdība nolēma, ka šādas ekspertu komisijas izveide nav nepieciešama. Pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzi varot noteikt procesa virzītājs kriminālprocesā un administratīvajā procesā, deputātiem skaidroja Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna.
Savukārt deputāti, paužot neizpratni, norādīja, ka nav pieļaujams aprobežoties ar pornogrāfisku materiālu vērtēšanu tikai ierosināto procesu ietvaros. "Jebkuram sabiedrības loceklim ir jābūt iespējai vērsties pie ekspertiem-speciālistiem un norādīt uz šādiem materiāliem, kas mūsu sabiedrībā sastopami ik uz soļa - gan internetā, gan žurnālos lielveikalu plauktos," norādīja komisijas priekšsēdētājs.