pants); pieteikums neatbilst konstitucionālās sūdzības kritērijiem, jo Lisabonas līgums vēl nav stāties spēkā un nevar prognozēt, vai tas vispār notiks, tātad nav noticis tiesību aizskārums, pamatoja L.Liepa. Līdz ar to tā esot _actio popularis _jeb populāra sūdzība, kas nav vērsta par konkrētu indivīdu aizskārumu, un tā nav Satversmes tiesas kompetence, sacīja Saeimas puses pārstāvis. Aizskārums būtu radies, ja Saeima atteiktos šajā jautājumā sarīkot tautas nobalsošanu.
Savukārt sūdzības iesniedzēji viņa argumentiem nepiekrita, jo uzskata, ka viņi neapstrīd pašu Lisabonas līgumu pēc būtības, bet veidu, kā tas ir stājies spēkā.
Satversmes tiesa L.Liepas lūgumu noraidīja un turpinās lietu izskatīt pēc būtības.
Diena jau rakstīja, ka 13 fiziskas personas vērsās tiesā, uzskatot, ka Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībā, bija nepieciešams sarīkot referendumu par pievienošanos Lisabonas līgumam jeb Eiropas Savienības reformu līgumam. Latvijā to ratificiēja Saeima, savukārt Īrijā par to notika tautas nobalsošana, kurā vēlētāji to noraidīja.
(papildināta ar ST lēmumu)