Līdz ar to akcīzes nodoklis pieaugs par 30% un, pēc valdības prognozēm, budžetā nākamgad papildus nodrošinās viena miljona latu ieņēmumus.
Akcīzes nodokļa kāpums attieksies uz bezalkoholiskajiem dzērieniem - ūdeņiem un minerālūdeņiem ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējiem bezalkoholiskiem dzērieniem, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus bez cukura, citu saldinātājvielu vai aromātvielu vielu piedevas.
AS "Aldaris" valdes priekšsēdētāja Ināra Šure valdības sēdē vērsa uzmanību, ka iecerētais pasākums iedragās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā - akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem netiek piemērots ne Lietuvā, ne Igaunijā.
"Vai vispār varam konkurēt tepat Baltijas valstīs? Vai var vienu nozari slaukt un meklēt naudiņu vienā nozarē?" vaicāja uzņēmuma vadītāja.
Viņa pauda viedokli, ka Finanšu ministrijas izteiktās prognozes, ka bezalkoholisko dzērienu patēriņš samazināsies tikai par 2,8%, nepiepildīties un kritums būs lielāks. Tāpat viņa šaubās, ka valsts kase iegūs plānoto līdzekļu apjomu. "Tas būs virtuālais miljons," vērtēja Šure.
"Aldara" vadītāja arī teica, ka pārmaiņas nav izrunātas ar nozares pārstāvjiem, tomēr Finanšu ministrija šādus pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka saņemts rakstisks viedoklis. Tāpat ministrija ir pārliecināta par savem aprēķiniem.
Vajadzība paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek pamatota ar vēlmi uzlabot valsts iedzīvotāju veselību. Kā skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, šāds ierosinājums saistīts ar patēriņa paradumu izmaiņām, jo tās neattieksies uz augļu un dārzeņu sulām, kā arī dzērieniem bez cukura.
"Īslaicīgus sarežģījumus, ražotājiem pārkārtojot piedāvājumu, atsver ieguvums, ko dod ilgāks mūžs iedzīvotājiem," sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija), pēc kura domām, tas ir arī ekonomiski nozīmīgs faktors.
Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas (LBDUA) pārstāve Inese Lielpinka gan vērsa uzmanību uz situāciju veselības sistēmā un pauda šaubas, vai tiešām vienīgais, ko var darīt Veselības ministrija, ir cīnīties pret vienu konkrētu produktu grupu.
"Ja kāds produkts ir kaitīgs, tas nedrīkstētu atrasties veikalu plauktos," sacīja LBDUA pārstāve. Viņa piebilda, ka cukurs ir dabīgs produkts un samērīgās devās pat nepieciešams. Tāpat Lielpinka norādīja, ka Latvijas lielākie dzērienu ražotāji 2009.gadu noslēguši ar zaudējumiem un bezalkoholiskie dzērieni ir tikai viens no viņu produktiem. Tādējādi nevar viennozīmīgi apgalvot, ka visas papildu izmaksas gulsies tieši uz šo produktu grupu, jo iekārtas ir vienas un tās pašas un arī darbinieki ir vieni un tie paši.
Atbalstu Veselības ministrijas centieniem valdības sēdē pauda citi ministri. Vides ministrs Raimonds Vejonis (ZZS) atminējās viņa pārstāvētās ministrijas pieredzi ar videi draudzīgākiem maisiņiem. Toreiz arī bijuši asi ražotāju iebildumi.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") pavēstīja, ka ir kauns, esot Eiropas Savienībā, atpalikt no igauņiem. Viņaprāt, tas ir veids, kā pie mazāka budžeta var veikt progresīvas un labas reformas. Viņš par labu iniciatīvu uzskata arī nodevas ieviešanu neveselīgai pārtikai.
Finanšu ministrijas virzītās likuma izmaiņas arī paredz atcelt samazināto likmi un turpmāk degvielai ar 5% biodegvielas piemaisījumu piemērot akcīzes nodokļa standarta likmi: bezsvina benzīnam tie būs 269 lati par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai - 234 lati par 1000 litriem.
Likumprojekts arī paredz ieviest prasību, - lai piemērotu samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kas ražoti kādā citā ES dalībvalstī, degvielas piegādātājiem, kas veic sajaukšanu citā ES dalībvalstī, būs jānodrošina, ka degvielas atbilstības sertifikāts par biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem satur papildu informāciju par to, ka taukskābju metilesteris (FAME) ir iegūts no rapšu sēklu eļļas vai pievienotais spirts ir bioloģiskas izcelsmes.