Rīgas „Dinamo” ir Latvijas veiksmes stāsts. Hokeja klubs Rīgas „Dinamo” ir spējis atdzimt divreiz. Pirmoreiz - septiņdesmitajos gados, kad rīdzinieki leģendāra trenera Viktora Tihonova vadībā no Otrās līgas pacēlās PSRS Augstākajā līgā, 1988.gadā izcīnot sudraba medaļas PSRS čempionātā, iespējams, tolaik spēcīgākajā hokeja līgā pasaulē.
Otrreiz Rīgas „Dinamo” iespēja sākt dzīvi no jauna radās 2008. gadā, kad izveidojās Kontinentālā hokeja līga (KHL). Dalība KHL ir pacēlusi Latvijas hokeju jaunos augstumos, kas dod stabilu pamatu hokeja nākotnei mūsu valstī, audzinot arī jaunos HK „Rīga” hokejistus. Esmu lepns, ka jau no paša sākuma iesaistījos Latvijai svarīgajā Rīgas „Dinamo” projektā. Kad bijušais Valsts prezidents un „Dinamo Rīga” padomes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis uzsāka darbu 10. Saeimā, atstājot mūsu padomes vadītāja amatu, es uzņēmos vadīt a/s „Dinamo Rīga” padomi.
Tas ir pamanīts un medijos, protams, ir uzsākta kārtējā ideoloģizētā kampaņa ar pārmetumiem par Rīgas „Dinamo” „ideoloģizāciju”. Laukumā nav citas ideoloģijas kā hokejs, uz ledus vienīgā ideoloģija ir spēles, cīņas un uzvaras.
Cita lieta, tur nav ko slēpt, Jurim Savickim ir sava ideoloģija. Kas gan ir ideoloģija? Tās ir vērtības, tie ir principi. Man neapšaubāmi ir savi principi un vērtības – gan dzīvē un biznesā, gan sportā un politikā. Man nav jākaunas, ka arī Rīgas „Dinamo” projektā ir ielikti mani principi, ka tas, ko sauc par Rīgas „Dinamo” ideoloģiju, lielā mērā ir arī mana ideoloģija. Tā nav politiska, tā drīzāk ir dzīves ideoloģija, kurā, protams, ir arī politiski motīvi. Vai Jura Savicka un Rīgas „Dinamo” ideoloģijā ir, kas latviešu tautai nepieņemams, ko tik ļoti visos iespējamajos zemtekstos cenšas pateikt mani pretinieki?
Kas tad ir Rīgas „Dinamo”, kas vispār ir hokejs? Vispirms, tas ir sports, tātad - vitalitāte, enerģija, dzīvesspars un spēks. Tieši tās īpašības, kuras šodien ir ļoti nepieciešamas mūsu tautai. Tad nepiepildīsies demogrāfu prognozes, kas pašlaik paredz, ka 2100. gadā būs palicis vairs tikai 300 000 latviešu. Ne jau likumi un aizliegumi var glābt latviešu tautu - būs vitalitāte, enerģija, dzīvesprieks, būs vēlme dzīvot un radīt bērnus, būs arī latviešu tauta. Rīgas „Dinamo” veicina tautas izdzīvošanu vairāk kā bargs Valodas likums.
Rīgas „Dinamo” - tās ir spēles un tās ir uzvaras. Uzvaras, kuru ļoti trūkst latviešu tautai. Tā ir mērošanās spēkos ar labākajiem. Tā ir piederība stiprākajiem. Kontinentālā hokeja līga nav politiska, tā ir ģeogrāfiska realitāte. Protams, ir labi, ja arī politika pamatojas uz ģeogrāfisku realitāti, realitāti vispār, nevis ir krasā pretrunā ar to. Dalība Kontinentālajā hokeja līgā palīdz labāk izprast ģeogrāfiskas realitātes, manuprāt, latviešiem tas ir svarīgi. KHL pati ir „kontinents”, hokeja kontinents. Ja aizmugurē ir vesels kontinents, tā ir drošība un stabilitāte, tautai svarīgas vērtības. Kamēr Rīgas „Dinamo” spēlē KHL, Latvijai nekas nedraud, tas savā ziņā ir gandrīz kā dalība NATO, tikai drošāk, jo nerada ienaidniekus, bet draugus.
Rīgas „Dinamo” – tā ir mūsu pašcieņa. Ir lietas politikā, kuru dēļ latviešu politiķus nevar cienīt, bet Rīgas „Dinamo” dēļ Latviju ciena. Spēles kopā ar krieviem, baltkrieviem, kazahiem un citiem veido sadarbības garu. Hokeja laukumā nav ienaidnieka, tur ir pretinieks, un tā ir liela atšķirība. „Dinamo” puiši uz ledus ne tikai spēlē labu hokeju, viņi labo tās kļūdas, kuras pieļāvuši Latvijas politiķi, ārpolitikas veidotāji. Viņi veido cilvēcisku Latvijas tēlu austrumos, valstīs, kuras ir svarīgas Latvijai un patiesībā – mums draudzīgas.
Rīgas „Dinamo” hokejisti Kontinentālajā hokeja līgā - tā ir personiska izaugsme, profesionālu kadru kalve ne tikai Latvijas un Eiropas hokejam, bet arī Nacionālajai hokeja līgai (NHL). Tā nu sanāk, ka hokejā šodien tāpat kā dzīvē – laba sadarbība ar Krieviju un citām valstīm nozīmē labu sadarbību ar Eiropu un ASV.
NHL un KHL, tāpat kā ASV un Krievijai ir daudz kopēja. Tie, kuri ir pret Latvijas dalību KHL, īstenībā ir arī pret NHL, pret hokeju, pret moderno pasauli vispār. Cilšu etniskuma un viensētas izolacionisma apdziedātājiem Latvijā ir vairāk kopīga ar talibiem un Osamu bin Ladenu, nevis ASV vai NATO, ko viņi pielūdz kā glābējus un elkus. Tikai neglābjami atpalikuši cilvēki nesaprot un neredz, ka dalība KHL, tāpat kā labas attiecības ar Krieviju, ir nevis pretrunā, bet atbilst arī tā saucamajām transatlantiskajām interesēm. Protams, pats svarīgākais, ka Rīgas „Dinamo” dalība KHL atbilst Latvijas interesēm.
Katru Rīgas „Dinamo” spēli pie ekrāniem aizrautu elpu vēro 300 – 400 tūkstoši ģimeņu, katras spēles laikā Latvijas cilvēki ir vienoti, patriotiski, lepni. Šiem cilvēkiem ir vajadzīgs hokejs, šiem cilvēkiem ir vajadzīgs Rīgas „Dinamo.” Vai viņiem ir vajadzīga ideoloģija? Kāda viņiem vajadzīga ideoloģija? Varbūt viņiem ir vajadzīga tieši šāda ideoloģija, hokeja ideoloģija, Rīgas „Dinamo” ideoloģija. Ja gribat, saucat to par Jura Savicka ideoloģiju, es tam piekrītu.
Šodien latviešu pašapziņai nav daudz balstu, bet viens no tiem ir hokejs, Latvijas kultūras sastāvdaļa. Ja kāds grib graut tautas pašapziņu, viņš vēršas pret tās balstiem. Tie, kas šodien cenšas iestāstīt, ka latviešiem hokejs nav vajadzīgs, nav mūsu tautas draugi, viņi nav Latvijas patrioti. Tieši viņu ideoloģija ir naidīga un sveša.