Turklāt arī tiem ārzemniekiem, kuri ieguldījuši līdzekļus Latvijas ekonomikā pirms grozījumu pieņemšanas Imigrācijas likumā, būtu jāpiemēro atvieglojumi, uzskata _SC_ deputāti.Lai arī Saeima pērn atvēra Imigrācijas likumu grozījumiem, janvārī Saeimas atbalstītie grozījumi otrajā lasījumā neesot tie, kurus vēlētos _SC _frakcijas deputāti, šodien pavēstījis frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi drīzāk radīs šķēršļus saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.Jau ziņots, ka par šādiem atvieglojumiem investoriem pirmā sāka runāt jaunievēlētā Rīgas pašvaldības valdošā koalīcija, kuru veido gan _SC_, gan LPP/_LC_.V.Agešins uzskata, ka šāda likumprojekta redakcija «dos triecienu Latvijas ekonomikai». «Daudzi Krievijas pilsoņi neriskē iegādāties, piemēram, nekustamo īpašumu Latvijā, baidoties, ka varētu nesaņemt vīzu, lai uzturētos mūsu valstī. Uzturēšanās atļaujas saņemšanas vienkāršošana ārzemniekiem atrisinātu šo problēmu.»_SC _vēlas, ka uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem izsniegtu tādiem ārvalstniekiem, ja viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, rada vismaz piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, un valsts vai pašvaldības budžetā gada laikā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.
Vēl tiek rosināts piešķirt atļaujas tiem ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies un kam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, «kuru kopējā darījuma (darījumu) summa ir ne mazāka kā 100 000 latu». Ja viens vai vairāki nekustamie īpašumi ir ārpus norādītajām pilsētām vai teritorijām, tad minimālā darījuma summa, pēc SC deputātu domām, varētu būt 50 000 latu. Turklāt šim cilvēkam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.
Vēl viena kategorija, pēc SC domām, ir ārvalstnieki, kas Latvijas kredītiestādē veikuši finanšu investīcijas ne mazāk kā 200 000 latu apmērā subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, kura termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un kuru saskaņā ar noguldījuma noteikumiem nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.
Turklāt savā paziņojumā SC frakcijas vadītājs V.Agešins pieprasa, lai šie uzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumi tiktu attiecināti uz tiem ārzemniekiem, kas jau tagad pirms šo grozījumu pieņemšanas ir ieguldījuši līdzekļus Latvijas ekonomikā.