SC, kas grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu" iesniedzis Saeimā, rosina paredzēt, ka speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniedz personai, kura ir rīcībspējīga un nav jaunāka par 18 gadiem, ir Latvijas pilsonis, ir parakstījusi saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un piekritusi, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus, kā arī personai, kas atbilst personu drošības pārbaudes kritērijiem.
Savukārt speciālo atļauju liedz personai, kas neatbilst šiem nosacījumiem.
Pašlaik likumā noteikts, ka pieeju valsts noslēpumam izsniedz personai, kas ir rīcībspējīga, nav jaunāka par 18 gadiem un ir Latvijas pilsonis, kā arī parakstījusi saistībrakstu.
Taču pašlaik likumā ir daudz plašāki kritēriji, pēc kādiem tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.
Atļauju liedz personām, kas atteikušās no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Pielaidi liedz personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Patlaban pielaidi neizsniedz arī tad, ja persona pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā. Pielaidi liedz arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, un tad, ja persona ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.
SC norādījis, ka 2009.gada rudenī NATO apstiprināta direktīva, kas ļoti skaidri nosaka personu drošības kritērijus pielaidei klasificētai informācijai. Jebkura persona, kas kandidē uz darbu, kurā nepieciešama pielaide klasificētai informācijai, var iepazīties ar šiem kritērijiem, un drošības iestādei, kas veic personas pārbaudi, nav iespēju manipulēt, pieņemot lēmumu par speciālās atļaujas izsniegšanu. Arī sabiedrība, zinot, kādi ir šie kritēriji speciālās atļaujas saņemšanai, var uz to adekvāti reaģēt.
Pašreiz personu drošības pārbaudes kritēriji ir definēti gan likumā, gan arī Satversmes aizsardzības biroja iekšējos normatīvajos aktos, savukārt likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētais kritērijs par uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, pēc apvienības domām, savā formulējumā ir ļoti izplūdis un ir dažādi interpretējams.
"Šis kritērijs dod tiesības drošības iestādei, kas veic personas pārbaudi, atteikt speciālās atļaujas izsniegšanu jebkurai personai pēc šīs iestādes ieskatiem, nevienam, izņemot personiski Latvijas ģenerālprokuroram, neko nepaskaidrojot. Arī jēdziens "uzticamība" ir ļoti plaši traktējams, jo likumā nav skaidrojuma – uzticamības pārbaude. Katrs vērtētājs šo frāzi var interpretēt pēc saviem subjektīvajiem ieskatiem, un gala rezultātā tas būs subjektīvs, nevis objektīvs vērtējums," klāsta SC.
Arī ES normatīvajos aktos noteikts, ka jēdzienus "uzticamība" un "uzticamības pārbaude" var dažādi interpretēt, un līdz ar to tie būtu jādefinē precīzāk, lai nodrošinātu vienotu izpratni, uzskata apvienība.
SC arī rosina noteikt, ka personu pārbaudes kārtību un termiņus, kā arī drošības pārbaudes kritērijus apstiprina Ministru kabinets un šiem kritērijiem ir jābūt vispārpieejamiem. Pašlaik likumā noteikts, ka kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.
Vēl apvienība rosina svītrot no likuma normu - persona, kurai ir anulēta pielaide, netiek pagarināts tās termiņš vai ir pazemināta atļaujas kategorija, to vairs savas dzīves laikā nevar saņemt. SC uzskata, ka ar šādu normu nav ievērots noilguma princips.
"Likumprojekts noteiks vienotus personu drošības pārbaudes kritērijus speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Šie kritēriji, ņemot vērā NATO pieredzi, būs sabiedrībā vispārpieejami," likumprojekta būtību skaidro SC.