Grozījumos, kurus sagatavojuši SC deputāti, noteikts, ka gadījumā, ja darbinieks pirmoreiz "pieķerts" par valsts valodas nezināšanu pietiekamā apjomā, viņam tiek izteikts brīdinājums. Ja atkārtotu pārbaužu laikā darbinieks atkal demonstrē latviešu valodas nezināšanu, viņam jau nāktos samaksāt sodu 25-50 latu apmērā.
"Represīvas metodes - tas nav veids, kā cīnīties pret nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka jānodrošina kvalitatīva apmācība, lai cilvēkiem dotu iespēju bez maksas apgūt valsts valodu, nevis viņi jāsoda, piemērojot naudas sodus. Integrācija nevar būt piespiedu pasākums, un lielāki naudas sodi nevar būt stimuls valodas apguvei," uzskata SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Līdz šim Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcijā bija noteikts, ka, pirmoreiz fiksējot pārkāpumu, sods ir 25-50 latu, atkārtota pārkāpuma gadījumā - 100-200 latu.
Pagājušajā nedēļā Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros noteikts, ka par pirmo fiksēto pārkāpumu sods ir 25 līdz 50 latu, par atkārtotu - 200 līdz 500 latu.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir arī noteikti sodi par emocionālu un fizisku vardarbību pret bērnu - ja tā fiksēta pirmo reizi, sods ir brīdinājums vai naudas sods līdz 50 latiem, - atzīmē Agešins. Tādējādi nepietiekamas valsts valodas zināšanas tiek vērtēts kā smagāks pārkāpums, salīdzinot ar vardarbību pret bērnu, jo par valsts valodas nezināšanu soda tūlīt, bet par vardarbību pret bērnu var tikt sveikā ar brīdinājumu. Tas, pēc Agešina domām, liecina par valsts politikas nepārdomātību un paredzēto sodu savstarpēju nesabalansētību.
SC uzskata, ka nepieciešams mīkstināt sankcijas par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, pildot dienesta pienākumus.