SC: Valodu jautājumā piedāvājam kompromisu

Между прочим,в Латвийской ССР латышские дети учились на родном языке. И высшее образование тоже получали - на латышском.

Valodas jautājums nav strīda cēlonis, tās ir tikai sekas. Pamatjautājums ir varas leģitimizācija, proti, vai Latvijas Republika ir pirmās 18.novembra Republikas tiesību un pienākumu pārņēmēja, vai tomēr padomju Republikas tiesību pārņēmēja. Latvieši uzskata, ka Latvija ir 18.novembra Republika, savukārt, tie, kuri runā krieviski uzskata, ka LPSR tiesību pārņēmēja (pienākumus pārņēma Krievijas Federācija). Jautājums diskutabls, līdz ar to ir strīdi par to, vai nepieciešamas divas valsts valodas. Pieļauju, ka Saskaņas centra piedāvājums ir pārejas periodam uz otru valsts valodu adekvāts, jo patiesībā jau tagad valsts un pašvaldību iestādēs, arī tiesās lielāko darba dienas daļu tiek runāts krieviski, izņemot to, ka atbildes tiek sastādītas latviešu valodā. Pieņemt un izskatīt krievu valodā dokumentu ir daudz ātrāk un efektīvāk, nekā prasīt iesniegt tulkojumu latviešu valodā. Nerunāšu par privātuzņēmumiem, kur darba valoda un lietvedība ir tikai un vienīgi krievu un/vai angļu valodā. Otra valsts valoda nav kāda politiskā spēka iegriba, bet gan reālās situācijas legalizēšana. Jo ilgāk latvieši tiepsies pieņemt otru valsts valodu, jo vairāk samilzīs šī problēma. Un neaizmirsīsim, ka parakstu vākšanā par otru valsts valodu piedalījās arī apzinīgie latviešu, kusi vēlas risināt šo jautājumu pēc iespējas pārskatāmākā laika periodā.