Pirms TP kongresa oktobrī Liepājas nodaļa U.Pīlēnu vairs neizvirzīja valdes vēlēšanām, kas varēja būt arī protesta balsojums, jo uzņēmējs uz kopsapulci neieradās. "Uldis bija gatavs parunāt, bet ne strādāt politikā. Manuprāt, viņam politika bija vajadzīga citu iemeslu dēļ — tie, kas viņu pazīst, sapratīs," Dienai sacīja M.Segliņš, kas pats ir Liepājas nodaļā.
TP aicinājusi U.Pīlēnu uzņemties gan ekonomikas ministra amatu, gan arī kandidēt uz premjera posteni, bet viņam savs bizness vienmēr esot bijis svarīgāks. Liepājas nodaļas biedrs ir arī Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kas notikušo saista arī ar komunikācijas trūkumu starp centra politiķiem un ierindas biedriem.
"Manuprāt, bezatbildīgi tiek
grautas ne tikai konservatīvas politikas vērtības, bet pašu rokām tiek
iznīcināta tradicionālā Tautas partijas elektorāta ticība konservatīvai
politikai," savā iesniegumā raksta U.Pīlēns, kā vienu no savas rīcības
iemesliem minot naktī uz piektdienu Saeimā pieņemto "ekonomikas t.s.
glābšanas programmu, kas ir, manuprāt, saturiski absurda, stabilitāti
un attīstību neveicinoša pašā būtībā".
TP atbalsts ekonomikas stabilizācijas programmai ir bijis pēdējais
piliens, jo "no uzņēmējdarbības viedokļa tā ir nepieņemama", Dienai
teica U.Pīlēns. Viņš arī negribētu būt valdē, "kas pati nerisina
jautājumus". Bija izskanējis, ka pirms stabilizācijas plāna pieņemšanas
U.Pīlēns ar TP biedriem diskutējis arī par lata devalvāciju. "Ja man
kāds saka, ka lata devalvācija ir aizliegtā tēma, tad es nedomāju, ka
tas varētu būt katastrofāli," teica U.Pīlēns. Vaicāts, vai viņa
izšķiršanās nav saistīta arī ar to, ka sarukuši ir valsts pasūtījumi,
uzņēmējs atbildēja — tur, kur ir skaidri spēles noteikumi, tur "mums ir
laba konkurētspēja". Savā iesniegumā U.Pīlēns raksta, ka viņa
konservatīvā pārliecība par modernas, nacionālas valsts attīstību nav
savienojama ar TP vadības rīcību.