gadā nosvinēja 800 gadu jubileju, kura minēta jau 1208.gadā Indriķa Latvieša hronikā. Un kungi grib šī vēsturiskā nosaukuma vietā valsts kartē iemūžināt apzīmējumu «Sala», kurš jau 1925.gadā tika aizstāts ar nosaukumu Ābeļu pagasts. Tikai 1945.gadā padomju vara Ābeļu pagastu atkal pārdēvēja par Salas ciemu, vienlaikus ar Sēlpils pagasta sadrumstalošanu, atdalot Staburaga ciemu. Tagad publikācijās, lai nejauktu ar bijušo Salas pagastu pie Rīgas, vajadzēs rakstīt «Salas novads» ar piebildi «pie Jēkabpils».Jau XIII gadsimta 50.gados Livonijas ordenis pakļāva kultūrvēsturisko Sēlijas apgabalu, kurā ietilpa gan Sēlpils, gan arī tagadējā Salas pagasta teritorija. Pēc 1795.gada šī teritorija, tāpat kā tagadējā Sēlpils pagasta teritorija atradās Sēlpils virspilskunga tiesas teritorijā. Sēlpils pagasta nosaukuma likvidēšana ir acīmredzama aplamība. Bet dziļāk analizējot pašu teritoriālo reformu, ir jāatzīst, ka pati Sēlpils un Salas pagastu apvienošana vienā novadā ir neattaisnojama arī ģeogrāfiski un politiski. Sēlpils pagastā ir 1200 iedzīvotāju, bet Salas pagastā 3500. Vai novada domes vēlēšanas nekļūs par farsu, līdzīgu padomju vēlēšanām? Kāda ir varbūtība, ka Sēlpils pagastā populāri ļaudis tiks ievēlēti apvienotā Salas-Sēlpils novada domē? Nekāda... Tad rodas jautājums - vai tā var taisīt administratīvi teritoriālo reformu? Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pants saka kaut ko pavisam citu: «Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.» Latvijā it kā nekāda aizlieguma nav. Bet arī neviena referenduma nav. Vismaz Sēlpils pagastā noteikti tāda nav bijis. Deputāti un juridiskās domas giganti saka: «Robežas taču netiek izmainītas. Divi pagasti tiek apvienoti vienā novadā ar tām pašām robežām.» Tātad, ja pagastam paņem nost vai pievieno pāris hektāru teritorijas, Eiropa prasa referendumu, bet, ja faktiski likvidē viena pagasta pašvaldību, visu pagasta teritoriju pievienojot citam pagastam un nosaucot par novadu, tad par tādu lietu pagasta iedzīvotājiem nekas nav sakāms! Dažkārt mēdz sacīt: «Dzelzs loģika...» Bet šeit salīdzinājums ar dzelzi neder. Dzelzs jau vēl pakļaujas kalēja āmuram. Šo mēs varētu saukt par čuguna loģiku. Ir tā, tāpēc, ka citādi nav..! Pirms vairākiem gadiem bija pilnīgi cits teritoriālās reformas variants. Tas paredzēja, ka Staburaga pagasts, kurš 1945.gadā pilnīgi nevajadzīgi tika atdalīts no Sēlpils pagasta, atkal tiks iekļauts Sēlpils novadā. Tam būtu gan vēsturisks, gan ģeogrāfisks pamatojums, jo no Staburaga pagasta centra līdz Sēlpils centram ir nepilni 10 km. Pēteris Barisons, kurš savā dienasgrāmatā raksta tikai par Sēlpili kā savu pagastu, kā arī viņa muzejs, atgrieztos Sēlpilī.
Pašreizējais variants paredz, ka Jaunjelgavas novada austrumu robeža būs nedaudz vairāk kā 20 km no Jēkabpils, bet savas lietas kārtot iedzīvotājiem būs jāmēro divreiz garāks ceļš uz Jaunjelgavu.
Raidījumā Kas notiek Latvijā? Godmaņa kungs mierināja tautu, apgalvojot, ka pēc reformas nekas jau nemainīsies, izpildinstitūcijas un amatpersonas paliks tur, kur tās ir šobrīd, tikai vēlētā dome būs citur. Bet kas tad iecels šīs amatpersonas?
Protams, ka Salas novada dome apgādās bijušo Sēlpils pagastu ar visām vajadzīgām amatpersonām, tikai tie vairs nebūs Sēlpils cilvēki, kuri sēdēs šajos krēslos.
Jaunās pašvaldības ir jāveido, ievērojot kultūrvēsturisko aspektu, ģeogrāfisko aspektu, attālumus un citus faktorus, visbeidzot, politisko aspektu, - iedzīvotāju skaita samēru.
Šo skaitu nebūs iespējams vienādot, bet tad jāveido likums, kurā tiktu paredzētas mazāko apvienoto vai pievienoto pašvaldību tiesību garantijas, noteikts pārejas periods, proporcionālas kvotas domēs, veto tiesības atsevišķos jautājumos... Bet šobrīd mums liek priekšā robustu, kā ar cirvi tēstu prettiesisku veidojumu, kurš pilnībā apmierina stiprākos, bet ir vienaldzīgs un netaisnīgs pret mazāko un vājāko. Sēlpils pagasta 1200 iedzīvotāji pilnīgi pazaudēs viņiem šobrīd garantētās tiesības veidot savu pašvaldību, jo 3500 Salas pagasta iedzīvotāji izveidos novada domi tikai no saviem pārstāvjiem.
Reālais rezultāts ir tāds, ka tiek likvidēta Sēlpils pašvaldība, un iedzīvotājiem tiek liegtas tiesības, kuras garantē Hartas 3.panta 2.daļa, kas nosaka, ka pašvaldību tiesības realizē padomes, kuru locekļus brīvi ievēlē uz vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata.
Nosaukt par vienlīdzīgām vēlēšanas, kurās domi vēlēs 3500 Salas pagasta iedzīvotāji un 1200 Sēlpils pagasta iedzīvotāji, varētu visai nosacīti. Jautājums būs jārisina Satversmes tiesai, jo visticamāk, ka kaut viens sēlpilietis jau iesniegs konstitucionālo sūdzību.
Čuguna loģika un Marka Tvena filosofiskās domas dziļums Satversmes tiesai diez vai derēs par sprieduma vadmotīvu...