Pirmā VVC pārstāvju novērotā būs Visvalža Lāča (VL-TB/LNNK) vadītās Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde. „Trešdien pārbaudīsim, vai deputāti lieto latviešu valodu nepieciešamajā C līmeņa otrajā pakāpē,” teic Kursītis. Savukārt ceturtdien paredzēta tikšanās ar SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Valēriju Agešinu. „Pārrunāsim, kādā viedā varētu uzlabot SC deputātu valodas prasmi,” stāsta VVC pārstāvis.
Saeimas sēdēs plānots piedalīties regulāri, taču vēl nepieciešams sastādīt apmeklējumu grafiku.
Lai pierādītu, ka kāds no deputātiem latviešu valodu nelieto pietiekošā līmenī, nepieciešams ilgāks laiks. Varot gadīties, ka deputāts neierodas uz VVC pārstāvju apmeklētu sēdi vai tās laikā nerunā. Ja tas atkārtojas ilgstoši, tad aptuveni pēc 3 līdz 4 mēnešu novērošanas valodas prasmi var pārbaudīt ar intervijas metodi, kuras laikā VVC darbinieki uzdod ar profesiju saistītus jautājumus.
Par nepietiekamām valodas zināšanām var tikt piemērots naudas sods no 25 līdz 50 latiem pirmo reizi, saņemot to atkārtoti nāksies šķirties no 100 līdz 200 latiem. Lai šādu naudas sodu piespriestu, nepieciešams ilgs laika pierādījumu vākšanai – līdz pat pusgadam, skaidro Kursītis.
Deputātiem līdz 3.janvārim jāiesniedz Valsts valodas prasmes apliecības. „Mums jau tagad ir zināms, ka vairākumam no SC deputātu šo apliecību nemaz nav,” teic Kursītis.
VVC nolēmis uzsākt pārbaudes Saeimas sēžu laikā pēc iepazīšanās ar deputātu valsts valodas līmeņa pašvērtējumu. Jau ziņots, ka nepietiekams latviešu valodas līmenis, galvenokārt, esot SC deputātiem. „Reālais līmenis nekad nebūs zemāks par pašvērtējumu,” piebilst Kursītis.
Iepriekš VVC pārstāvjiem nav bijušas tādas bažas par Saeimas deputātu valodas prasmi. Kursītis uzskata, ka šajā Saeimas sasaukumā problēmu radīja tas, ka atcelta prasība uzrādīt Valsts valodas prasmes apliecību kandidējot vēlēšanās. „Deputāti ar nepietiekamu valodas prasmi var iekļūt Saeimās, jo viņiem vairs nav jāpierāda sava valodas prasme,” viņš teic.