Sinoptiķi: šo sezonu varēs nosaukt par īstu ziemu

..-2,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī)). Tas, gan neizslēdzot varbūtību, ka atsevišķos periodos mūsu reģionā ielauzīsies arī siltās atlantiskās gaisa masas, līdzi nesot atkusni un slapjdraņķi.Aukstos ziemas periodos parasti ir arī relatīvi maz nokrišņu, to apstiprina ar skaitlisko prognožu modeļu dati – nokrišņu daudzums janvārī ir gaidāms mazāks par normu (vidēji Latvijā janvārī ir 16-20 dienas ar nokrišņiem, to vidējā mēneša summa ir 45 mm)."Tātad arī kopumā šķiet, ka šī ziema ir gaidāma ar vidējo temperatūru vismaz ap normu, un arī nokrišņu daudzumu normas robežās vai nedaudz zem tās," raksta sinoptiķi centra mājas lapā.  Viņi atgādina, ka pagājušā gadsimta pēdējos desmit gados un šajā gadsimtā ir bijušas tikai pāris ziemas, ko var nosaukt par aukstām un vēl tikai dažas, kas bija tuvu normas robežām, biežāk tās bija siltas un pelēkas ar lietu un dubļiem. "Tātad šī jau būs sezona, ko varēs nosaukt par īstu ziemu," secina sinoptiķi.Ziemas vidējā gaisa temperatūra ir no -2ºC Latvijas rietumu daļā, līdz -6ºC Austrumlatvijas augstākajās vietās. Janvāris un februāris ir gada aukstākie mēneši, to vidējā gaisa temperatūra ir no -2...-3 grādiem rietumu piekrastē līdz -6...-7 grādiem Valsts austrumu iekšzemes rajonos, bet vidējā minimālā gaisa temperatūra no -5...-6 grādiem rietumu piekrastē līdz -9...-10 grādiem Valsts austrumu iekšzemes rajonos.Absolūti minimālās temperatūras šajos mēnešos ir no -31.5°C Kolkā (1985. gada 11. februārī) līdz -43.2°C Daugavpilī (1956. gada 08. februārī). Janvāra un februāra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 0°C rietumu piekrastē līdz -3...-4 grādiem Valsts austrumu iekšzemes rajonos, bet atsevišķās, sevišķi siltās ziemas dienās tā ir bijusi vēl ievērojami augstāka. Tā absolūti maksimālās gaisa temperatūras janvārī un februārī ir no +8,1 grāda Ainažos ( 2007. gada 10. janvārī) līdz +15,5 grādiem Liepājā (1989. gada 26. februārī).No ziemas mēnešiem visvairāk nokrišņu ir decembrī - ap 50 mm, bet ziemas sausākais mēnesis ir februāris, kad mēneša nokrišņu summa vidēji ir 30-40 mm. Pārsvarā nokrišņi ir sniega veidā, bet, tā kā Latvijas ziemas nav stabilas, tad šajos mēnešos iespējami arī slapjdraņķi un dažreiz pat lietus. No nelabvēlīgām laika parādībām ziemā vēl iespējamas vētras, stipra snigšana, putenis, kā arī apledojums, sarma un migla.Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem vissiltākā ziema Latvijā ir bijusi 1924.-1925. gadā, tās vidējā gaisa temperatūra bija +1ºC. Tikai pāris grāda desmitdaļas no tās atpaliek pavisam nesenā 2007.-2008. gadu ziema. Savukārt visaukstākā Latvijā ir bijusi 1941.-42. gadu ziema, tās vidējā gaisa temperatūra bija -9,8ºC. Jāpiemin, ka citas aizvadītās 21. gadsimta ziemas ne vissiltāko, ne visaukstāko pirmajā desmitā nav iekļuvušas.Nokrišņu daudzuma ziņā vismitrākā ir bijusi 1989.-1990. gadu ziema, tās nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 190 mm. Otrā vismitrākā ir bijusi 2006.-2007., bet piektā vismitrākā 2001.-2002. gadu ziema. Savukārt vismazāk nokrišņu ir bijis 1946.-1947. gadu ziemā – tikai 42 mm. Kā septītā vissausākā ir 2002.-2003. gadu ziema.