ģimnāzijas direktors Māris Brasla. Jaunajos standartos iekļautas izmaiņas vidusskolēnu vērtēšanā, samazinot iespējas skolēnus vērtēt 10 ballu skalā, bet palielinot iespējas par mazākiem pārbaudes darbiem vai mājasdarbiem, kas netiek rīkoti lielu tēmu noslēgumā, vērtēt skolēnus ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Atbildīgās amatpersonas gan norāda — par visu atzīmes likt nevajag, un tā skolotājiem vajadzēja strādāt arī līdz šim.
Nav gatavi
Skolēnu vērtēšanu iespējams sadalīt trīs posmos: ievadvērtēšanā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, kārtējā vērtēšanā, nosakot skolēnu sasniegumus mācību procesā, kā arī nobeiguma vērtēšanā, nosakot skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeni temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes noslēgumā. Jaunie noteikumi paredz, ka skolēnus 10 ballu skalā var vērtēt tikai noslēguma darbos, savukārt ievadvērtēšana un kārtējā vērtēšana ir aprakstoša, skolotājs to var paust mutvārdos vai rakstveidā.
No Dienas sarunām ar skolu direktoriem noprotams, ka lielākie iebildumi ir pret kārtējās vērtēšanas sadaļu, kur parasti ietilpst arī mājasdarbi, mazāki pārbaudes darbi, jo tos vairs nevarēs vērtēt ar atzīmi. Līdz ar to var izveidoties situācija, ka semestra laikā tikai pāris darbu tiek vērtēti ar atzīmi. "Tas ir pareizais ceļš, un uz to ir jāiet, bet mums ir jābūt tam gataviem," saka Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, paskaidrojot, ka pašlaik bērni nav tik motivēti, lai būtu gatavi aprakstošiem vērtējumiem, arī vecākiem vajag zināt savu atvašu līmeni, kas būtu izteikts atzīmē. Turklāt, viņasprāt, šajā sistēmā "kaut kas nav līdz galam izdomāts", jo aprakstošajiem vērtējumiem arī nav doti skaidri kritēriji, nav arī nekādas pārliecības, ka skolotāji situāciju neizmantos, lai sniegtu tikai mutvārdu, nevis rakstveida vērtējumus.
"Uzskatu, ka vērtējuma sistēmu vajag atstāt tādu, kāda tā ir," piekrīt arī M.Brasla, paskaidrojot, ka vidējās izglītības satura reformai jābūt loģiskam turpinājumam pirms vairākiem gadiem notikušai pamatizglītības satura reformai, kur vērtēšanas principi nav mainīti. Viņš arī pieļauj, ka lielā skolā šāda vērtēšana būtu tikai formāla, jo skolotāji nespēšot sniegt detalizētu aprakstu tik daudziem skolēniem, turklāt rakstveida un mutvārdu vērtējumiem nav doti kritēriji.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēde Dzintra Kohva norāda, ka iebildumi pret izmaiņām vērtēšanā ir lielai daļai skolu direktoru. "Jau šobrīd ir grupa jauniešu, kā izrādās, gandrīz visās Latvijas skolās, kuri dažādu iemeslu dēļ nāk tikai uz pārbaudes darbiem. Tas varētu tikai pastiprināt šo kustību," saka Dz.Kohva. Viņa arī atgādina par aprakstošo vērtējumu ieviešanu sākumskolās, kad, tāpat kā tagad, neesot bijuši skaidri kritēriji, tāpēc vērtējumos nereti parādījušās tikai standartfrāzes, kas izpelnījās pretrunīgas vecāku atsauksmes.
Skolotāju ziņā
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) pārstāvji norāda, ka direktoru iebildumiem nav racionāla pamata, jo jaunie standarti neparedz izmaiņas skolēnu vērtēšanā, jo 10 ballu skala palikusi tā pati, vien esot precizēts tās izmantojums. ISEC vadītāja vietnieks izglītības satura jautājumos Imants Vasmanis gan nenoliedz, ka agrāk kārtējos vērtējumos skolēnus varēja vērtēt ar atzīmi, bet vērtējumu ieskaitīts vai neieskaitīts likt tikai tad, ja skolēnu nav iespējams novērtēt 10 ballu skalā.
Tagad esot skaidrāk nodefinēts, kas ir 10 ballu darbs — tādā skolēnam ir jādemonstrē spējas visos trijos izziņas līmeņos, proti, iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un analīzes, kā arī radošās darbības līmenī. "Ja es izveidoju šādu 10 ballu darbu, tad es varu šo skalu izmantot," stāsta IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš. No viņa teiktā var secināt, ka daudz kas ir pašu skolotāju ziņā, jo teorētiski varot izveidot arī mazāku pārbaudes darbu vai pat mājasdarbu, kas atbilstu 10 ballu darba kritērijiem. Savukārt direktoru iebildes viņš skaidro — "viņi grib likt atzīmes par jebko".
Zobena pakāršana
Gulbenes ģimnāzijai plānotās izmaiņas nav nekas jauns, jo tā jau septīto gadu skolēnu vērtēšanā izmanto tieši tādu sistēmu, kādu plānots ieviest visās Latvijas skolās. Skola esot izveidojusi savu sistēmu — skolēniem ir ieskaišu grāmatiņas, kurās par kārtējiem darbiem tiek ierakstīti vērtējumi ieskaitīts vai neieskaitīts, taču esot iespēja arī iegūt nepierastāku vērtējumu, piemēram, 3/10, kas nozīmē, ka skolēns apguvis trīs no desmit pārbaudāmajām lietām, stāsta Gulbenes ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere. Turklāt skola neizliekot atzīmes pēc 1.semestra, bet gan tikai mācību gada beigās.
"Ir jāmācās sevis, nevis atzīmju pēc. Mūsu skolas filozofija ir skolēnus mācīt mācīties," L.Ķeķere skaidro šādas vērtēšanas sistēmas ieviešanas būtību. Viņasprāt, atzīme ir "zobena pakāršana", bet nevar mācību procesu balstīt uz bailēm. Taču šāda vērtēšanas sistēma nemazinot skolēnu motivāciju, jo viņi ir pieraduši pie konkurences, apgalvo L.Ķeķere.