Skolēni pēc konfliktiem visbiežāk maina skolu

Štrunts par virsrakstu, bet lietas būtība ir tā, ka daudzās skolās GALVENAIS ir manipulēšana ar padotajiem, t.sk. ar skolēniem. NEVIENS neaizstāv tos, kam dara pāri. Pāridarītāji apvienojas grupās (bandās), un ir gatavi uz visu...Visbiežākie iemesli ir : palikšana darbā par JEBKURU cenu, naudas piemaksas par "lojalitāti", priekšnieku "nepilnvērtības kompleksu" triumfs, demoralizēta sabiedrība, kas spēj eksistēt TIKAI pakļaujot vardarbīgi citus... Lūk, vide ne vienā vien skolā...20 gadu par to klusēts, bet, ja padomā, KĀ tālak dzīvos šie konfliktos cietušie? Vai vispār būs sajūta, ka taisnība eksistē? Bet pāridarītāji aizvien nostiprinās pārliecībā, ka grupā (bandā) VAR DARĪT VISU! Diemžēl tā ir realitāte, kurā dzīvojam daudzi no mums - skolēni, vecāki un skolotāji...

Problēma ir vārdu savienojumā "izlīgst konfliktu". "Izlīgt", tāpat kā "salabt" ir vārdi, kas neprasa papildinātāju. Nevar izlīgt kaut ko. Konfliktu var, piemēram, atrisināt. Ja rakstītājam/runātājam latviešu valoda ir dzimtā, viņš to vienkārši jūt - bez analizēšanas.

Kādam tad, jūsuprāt, būtu jābūt pareizam virsrakstam, lingvisti?

Pievienojos. Ja nav korektora, tad vismaz žurnālistus pieņemiet darbā tādus, kas jēdz latviski rakstīt.

Man no "Dienas" pēdējā laika latviešu valodas asiņo smadzenes.

Atbaidošs virsraksts! Vai tiešām redaktori un korektori krīzes laikā iznīkst kā suga?

Man pielēca kāpēc tādi piņķerīgi virsraksti. Tāpēc, lai saintriģētu lasīt rakstu.