Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Skudra: PLL, iespējams, jāatsakās no Stendzenieka pakalpojumiem, Ulmaņa iesaiste bija kļūda

Vēl nav zināms, vai reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kurš veidoja Par labu Latviju! (PLL) priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu, turpinās sadarboties ar šo politisko spēku. Visas partijas pirmsvēlēšanu reklāmas aktivitātes ieplānots izvērtēt jau tuvākajā laikā, pieaicinot neatkarīgus ekspertus, _Diena.lv _stāstīja PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

“Tas, vai mēs turpināsim sadarboties ir pilnībā atkarīgs no klienta. Kopīgs “mītiņš”, kurā mēs izvērtētu visus plusus, mīnusus vēl nav bijis,” Diena.lv teica Ē. Stendzenieks. To pašu uzsvēra arī G.Ulmanis, kurš tādēļ pagaidām nevēlējās vērtēt reklāmas jomā sasniegto, bet tomēr atzina, ka “acīmredzot, mūsu kampaņa nebija pietiekoši efektīva, lai iegūtu 30 vai 40 vietas parlamentā”.

“Varēja būt sliktāk, katrā ziņā varēja būt labāk. Es domāju, ka kampaņā īpašu kļūdu nav bijis. Kampaņas rezultātus nosaka ārkārtīgi daudzi faktori, no kuriem reklāma ir tikai viens,” skaidroja Ē.Stendzenieks. Viņš paredzēja, ka tuvākās nedēļas laikā notiks reklāmas kampaņas izvērtējuma sapulce.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra kampaņu vērtē visai kritiski. “Tā faktiski centrējās ap vienu cilvēku – Aināru Šleseru – kā premjera kandidātu, turklāt apgalvojot, ka viņš noteikti būs premjers – tas vairāk izskatījās pēc mēģinājuma piespiest cilvēkus pieņemt šo viedokli, nevis pārliecināt viņus, ka tam tā vajadzētu būt,” norāda akadēmiķis. Viņš spriež, ka Ē.Stendzenieks pirms reklāmas kampaņas droši vien veicis kādu pētījumu un nonācis pie secinājuma, ka A.Šleseram būtu jābūt kampaņas centrālajai figūrai, tomēr beigu beigās vēlētāji to nav pieņēmuši un dotajiem solījumiem nav noticējuši.

Lai varētu korekti izvērtēt, vai PLL būtu jābeidz sadarboties ar Ē.Stendzenieku, būtu jāzina, kā tika izstrādāta kampaņas stratēģija un kā tika pieņemti lēmumi, norāda O.Skudra. “Ja pieņemam, ka viņš ar savu radošo brigādi galvenos lēmumus pieņēma viens pats, tad, vienkārši izsakoties, viņš kampaņā tikai atkārtoja sevi, nepiedāvādams neko jaunu, un PLL no viņa pakalpojumiem būtu jāatsakās,” uzskata profesors.

Mandāts izmaksā 112 000


Laikrakstā Dienas Bizness publicēto aprēķinu, ka viena deputāta mandāta iegūšana PLL izmaksājusi 112 000 latu, bet VL-TB/LNNK, kura arī Saeimā būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem, reklāmai tērējusi vien ap 15 000 latu, Ē.Stendzenieks vērtēja kā absurdu. “Priecājos, ka PLL kandidāti ir novērtēti ar tik augstu ciparu, jo faktiski tie cilvēki, kuri ir tikuši Saeimā, ir fantastiskas personības un spēcīgi talanti, kuri daudz dod Latvijai,” viņš apgalvoja.

Arī G.Ulmanis norādīja, ka izmaksu aprēķināšana pēc iegūto vietu parlamentā skaita esot nekorekta metode: “Ja parlamentā būtu ievēlēts tikai viens mūsu deputāts, pēc šāda aprēķina izmaksas būtu vēl augstākas, bet, ja vairāk – tad mazākas.” Savukārt O.Skudra, norāda, ka šāds aprēķins ir korekts tādā ziņā, ka pēc tā var spriest, ka vienas partijas vēlētājus ir bijis vieglāk mobilizēt vai pārliecināt nobalsot tieši par šo partiju, bet otrai tā paša rezultāta sasniegšanai bijis nepieciešams daudz lielāks līdzekļu ieguldījums.

Turpretī viens no PLL ziedotājiem Itera Latvija prezidents Juris Savickis šādus aprēķinus sauc par nejēdzīgiem, norādot, ka tad būtu vajadzējis pie izdevumiem pierēķināt arī varas partiju administratīvo resursu tērēšanu sevis popularizēšanai. “Kā izrēķināsiet, cik izmaksāja [Vācijas kancleres Angelas] Merkeles uzņemšana? Viņa taču tika visur citēta, pie tam izraujot no konteksta – vai tā nav slēptā reklāma?” viņš jautā.

J.Savickis atklāja, ka bija gaidījis divreiz lielāku PLL pārstāvniecību Saeimā, tomēr ziedoto naudu tagad nenožēlojot, jo ieguvis vērtīgu pieredzi politikā. “Biju domājis, ka PLL būs valdībā un mēs varēsim politiķus turēt pie vārda, lai pilda partijas programmu, bet tagad atliek vien cerēt, ka valdošā koalīcija smelsies kādu racionālu graudu no mūsu programmas,” viņš tomēr neslēpj sarūgtinājumu.

Cieti nepārliecina


Daudz kariķētā kampaņas saukļa “Cieti!” izvēli Ē.Stendzenieks skaidroja, ar to, ka tas “ir īss un konkrēts. Ja partijai ir pietiekami garš nosaukums Par labu Latviju!, tad sauklis sevī ietver nostāju, ko partija pauž par savām idejām, programmu, to kā viņi uzlabos ļaužu dzīvi Latvijā. Vārds “cieti” ietver nelokāmību, raksturu un personības spēku un zināmas līdera iezīmes”.

Turpretī O.Skudra norāda, ka šis sauklis ir veiksmīgi atrisinājis vienu no problēmām, kas priekšvēlēšanu cīņā jārisina visām partijām – uzmanības piesaistīšanu. “Galvenokārt sauklis dūrās acīs vides reklāmā un, ņemot vērā diskusijas, kas ap to izraisījās, šī problēma bija atrisināta veiksmīgi. Bet pēc uzmanības piesaistīšanas, kad seko pārdomas un analīze, izrādījās, ka pietrūka piedāvājuma, kas vēlētāju vestu tālāk,” viņš analizē.

Arī J.Savickis atzina, ka “kad Stendzenieks to [saukli] prezentēja, man neradās pārliecība, ka tas ir pats labākais variants, bet no reklāmas lietām neko daudz nesaprotu, tādēļ vairāk sēdēju un klausījos”.

Ulmaņa kļūda


Pie kampaņas kļūdām O.Skudra pieskaita arī Latvijas eksprezidenta G.Ulmaņa piesaisti. “Ņemot vērā, ka viņš ir sasniedzis ļoti cienījamu vecumu, cilvēki vienkārši pieņēma, ka viņš vai nu pārvērtē savu spēju ietekmēt citus PLL līderus, vai arī tie viņu ar kaut ko ir iekārdinājuši,” profesors prāto.

Savukārt J.Savickis norādīja, ka esot vīlies vidusšķiras balsojumā, jo tieši tās intereses aizstāvot PLL: “Kad papētīju, kā balsots apkārt Rīgai saceltajos mazajos ciematiņos, tie visi bija nobalsojuši par Vienotību, bet es biju gaidījis, ka būs balsojuši par mums.”

Jau ziņots, ka par spīti plašajām reklāmas aktivitātēm, PLL desmitās Saeimas vēlēšanās ieguva tikai astoņus deputātu mandātus, savācot 7,65% balsu.

(papildināts ar J.Savicka viedokli)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas