Vēsturē dažkārt gadās, ka šķietami komiska detaļa atklāj dramatisku kopainu, secinājis A.Šlesers. Tas parādot, ka aizdevēji nezina, kādos apstākļos dzīvo Latvija. „Latvija ir pieredzējusi Kirhenšteinu. Nu Latvija piedzīvo Dombrovski.“
PLL premjera kandidāts uzskata, ka „slepenu papīru kaudzēs jau ierakstīta“ gan pensiju apgriešana, gan valsts uzņēmumu zaudējums.
„Es aicinu: ja jau reiz Jūsu plāni nākuši gaismā – atkāpieties. Atkāpieties, jo Jūs nespējat pastāvēt par zemes, kur esat dzimis, interesēm. Atkāpieties, jo esat nevis premjers, bet ārvalstniekiem paklausīgs grāmatvedis,“ pilnīgi atklāto vēstuli noslēdz A.Šlesers.
Jāpiemin, ka eksperts Dienai iepriekš novērtēja, ka šis Pasaules Bankas galvas jautājums par simtlatniekiem bija ļoti neveikls izteiciens un to pirmsvēlēšanu laikā varētu izmantot tie politiskie spēki, kas pret starptautiskajiem aizdevējiem ir skeptiski noskaņoti, piemēram, apvienība Par Labu Latviju, arī Saskaņas centrs. «Tas bija kā aklai vistai grauds," Dienai komentēja Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis gan norādīja, ka, ja politiķi pirms vēlēšanām sola nemazināt pensijas, vienlaikus nepiedāvājot, kā citādi viņi panāks ietaupījumu budžetā, tad šādiem politiķiem ticēt nevar. Viņš arī pauda, ka kaut kādā mērā pensijas gan būtu jāmazina, lai būtu solidaritāte.
Savukārt Nordea Bankas ekonomists Andris Strazds vērtēja, ka runas par pensiju samazināšanu ir politiski motivēta cilvēku tracināšana bez reāla pamata, jo jūlija vienošanās reizē ar starptautiskajiem aizdevējiem pieļāvuma formā jau bija minēti konkrēti soļi nākamā gada budžeta deficīta samazināšanai, arī samazināto PVN likmju atcelšana, subsīdiju samazināšana valsts un pašvaldību uzņēmumiem un īpašuma nodokļu paaugstināšana. Viņaprāt, tas būs pietiekami, lai nākamgad budžeta deficītu samazinātu zem 6% no IK.