Šlesers noraida pārmetumus par neizdevīgo airBaltic akcionāru līgumu

Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis "izcili neizdevīgu" akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. "Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā," sacīja ministrs.Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu "airBaltic" akcionāru līgumu un "atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu"."Vēlos atgādināt Kampara kungam, ka ar Dombrovska valdības un ar ekonomikas ministra [Arta Kampara] atbalstu slēgts jauns "airBaltic" akcionāru līgums un vieglu roku kompānijā ieguldīti 15 miljonu latu. Ja šī līguma noteikumi tagad pēkšņi Kampara kungam liekas valstij neizdevīgi, no tā izriet, ka Dombrovska valdība ir kļūdījusies un nav pietiekami kompetenta. Tā nav laba ziņa Latvijas valstij un sabiedrībai," sacīja Šlesers.Šlesers uzskata, ka Kampars, komentējot situāciju "airBaltic", "sarunājis blēņas".Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) nākamās nedēļas sākumā tiksies ar "airBaltic" padomes locekļiem un uzklausīs padomes ziņojumu par finanšu stāvokli uzņēmumā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja SM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida.Pagaidām SM kā "airBaltic" valsts kapitāla daļu turētāja ne apstiprināja, ne arī noliedza ekonomikas ministra Arta Kampara (V) paziņojumu, ka "airBaltic" šā gada piecos mēnešos cietusi 18 miljonu latu zaudējumus un atrodas tuvu maksātnespējai.Savukārt "airBaltic" aicinājusi Kamparu demisionēt un sola jau nākamnedēļ pret ministru vērsties tiesā un Ģenerālprokuratūrā.Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir nosūtījis vēstuli pārējiem "airBaltic" akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos.Ņemot vērā to, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu valstij patlaban ir salīdzinoši neliela ietekme uz aviokompānijas saimniecisko darbību un uzņēmuma pārvaldību faktiski īsteno "airBaltic" privāto akcionāru pārstāvji, satiksmes ministrs uzsver, ka valsts patlaban nevarēs investēt papildus līdzekļus uzņēmumā, ja šāda nepieciešamība radīsies.Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2010.gada aprīlī valdība nolēma "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 15,6 miljonus latu, vienlaikus vienojoties ar otru uzņēmuma akcionāru par grozījumiem akcionāru līgumā, lai tādējādi nodrošinātu lielāku ietekmi uzņēmumā.Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem toreiz skaidroja ekonomikas ministrs Kampars, valdība vienojusies ar otru aviokompānijas akcionāru par lielākas valsts kontroles nodrošināšanu uzņēmumā.Tomēr pagājušā gada rudenī partiju apvienības "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa paziņoja, ka gan Šlesers, gan "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks atklāti maldina sabiedrību, sakot, ka līdz ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu aprīlī parakstīts jauns akcionāru līgums.Viņa skaidro, ka spēkā ir "airBaltic" akcionāru līgums, kas noslēgts 2009.gada 4.martā starp bijušo satiksmes ministru Šleseru kā valsts pārstāvi un SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Šis līgums esot valstij neizdevīgāks nekā pirmsākumos noslēgtais līgums ar iepriekšējo privāto akcionāru - Skandināvijas aviosabiedrību "SAS"."Jebkuri Šlesera un Flika izteikumi par to, ka Dombrovska valdības laikā parakstīts jauns akcionāru līgums, ir apzināta sabiedrības maldināšana, par ko abām amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība sabiedrības priekšā," norādīja Āboltiņa.Vienīgais, par ko jaunā valdība spējusi vienoties ar "airBaltic" otru akcionāru, - veikt atsevišķus, valstij nedaudz izdevīgākus grozījumus akcionāru līgumā, lai nodrošinātu pamatkapitālā ieguldīto valsts līdzekļu aizsardzību un to neizlietošanu neparedzētiem mērķiem.Āboltiņa uzsver, ka veiktās izmaiņas pamatlīgumā pēc būtības ir nepietiekamas, lai valsts mainītu spēkā esošo līgumu, ko Šlesers parakstījis astoņas dienas pirms Dombrovska valdības darba sākšanas, un uzņēmumā nodrošinātu savas kā lielākā akcionāra intereses.Lielākiem kompromisa soļiem otrs akcionārs neesot gatavs piekrist, un valsts tieši šī savulaik noslēgtā akcionāra līguma dēļ esot ķīlnieka lomā, ko "veikli savā labā izmanto otrs akcionārs", sacīja Āboltiņa.Āboltiņa jau toreiz sacīja, ka Šlesers un Fliks, apvainojot Dombrovska valdību, mēģina novērst sabiedrības uzmanību no "būtiskiem vainu pastiprinošiem faktiem", piemēram, ka akcionāru līgums tika noslēgts steigā, praktiski īsi pirms jaunās valdības darbības uzsākšanas, bez Ministru kabineta pilnvarojuma, turklāt līgumā iekļautie punkti būtiski pasliktināja valsts kā akcionāra intereses.Interneta vietnē "Pietiek.com" iepriekš publiskotais, iespējams, "airBaltic" akcionāru līgums starp Latvijas valsti un Flikam piederošo uzņēmumu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", liecina, ka 2009.gada 4.martā parakstītais akcionāru līgums mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Flikam piederošajai firmai "Baltijas aviācijas sistēmas".Vienīgais veids, kā valsts patlaban var īstenot ietekmi "airBaltic", ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir trīs vietas, "Baltijas aviācijas sistēmām" - divas vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums spēris soli pretim Flika kompānijai. Iepriekšējais "airBaltic" akcionāru līgums ar SAS paredzēja, ka valstij pienākas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, taču jaunajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošais uzņēmums var kontrolēt gan visu "airBaltic" menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.Jaunais līgums paplašinājis "airBaltic" valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt lielus, līdz desmit miljoniem eiro jeb septiņiem miljoniem latu vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz vienam miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par trīs miljoniem dolāru. Šāda punkta jaunajā akcionāru līgumā nav.Līdz ar to bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par "airBaltic" floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī pārdošanu, kā arī lidmašīnu nomu."airBaltic" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".