SM kā kapitāldaļu turētāja norāda, ka par valsts kapitālsabiedrību uzskatāma kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij, savukārt privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij un citām personām, izņemot personāla akciju īpašniekus. To nosaka likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
No tā SM secina, ka a/s Air Baltic Corporation
(airBaltic) ir valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, taču tai
pat laikā tā ir privāta kapitālsabiedrība, kura darbojas atbilstoši
Komerclikumam. SM aviokompānijā pārstāv valsti kā akcionāru.
Atsaucoties uz Komerclikumu, ministrija uzskaita jautājumus, par
kuriem tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu. Proti,
par sabiedrības gada pārskatu, aizvadītā darbības gada peļņas
izlietošanu, padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un
likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu, statūtu grozīšanu, atlīdzības
noteikšanu padomes locekļiem un revidentam, valdes un padomes
locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem,
veidiem un kritērijiem u.c. Citos jautājumos akcionāru sapulce
pieņem lēmumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā, piebilst SM.
No šī SM secina, ka valdes locekļu ievēlēšana un atlīdzības noteikšana valdes locekļiem nav akcionāru sapulces kompetences jautājums.
Tāpat ministrija piebilst, ka uz airBaltic nav attiecināmas normas, kas tika apstiprinātas ar mērķi ierobežot valsts pārvaldes institūciju izdevumus darbinieku atlīdzībai.
SM piebilst, ka starp Latvijas valsti un SAS noslēgtajā airBaltic dibināšanās līgumā tika ietverti nosacījumi par kompānijas vadības iecelšanu, atalgojuma noteikšanu un tiesībām saglabāt konfidencialitāti šajos jautājumos. Dibināšanas līgums ir saistošs arī SAS tiesību un saistību pārņēmējiem, proti, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, kas no SAS iegādājās lidsabiedrības akcijas.