Zināms risks ir koalīcijas izmērs, kas, ņemot vērā dažu deputātu īpašos uzskatus, ir tikai nedaudz pāri par 50 balsīm, un dažādu apstākļu iespaidā šai valdībai nākotnē balsojumos Saeimā var pietrūkt vairākuma atbalsta. Otrs riska faktors ir tas, kāda veidosies mijiedarbība starp valdības partijām, ņemot vērā, ka valdības vadītāja amatā ir vienas no mazāko frakciju pārstāvjiem. Tādēļ arī I.Godmani tagad ir grūti salīdzināt ar I.Godmani deviņdesmito gadu sākumā, jo toreiz viņam bija lielākā politiskā spēka atbalsts.
Tā kā pēc Aigara Kalvīša valdības demisijas Tautas partija jūtas aizvainota un nesaprasta, jebkurš I.Godmaņa asāks rīkojums vai kāda lielākās frakcijas ministra kritika neizbēgami radīs risku valdībai. Mazā koalīcija gan ir arī izdevīga TP, lai tā atkoptos un atrisinātu savas iekšējās problēmas, kas skaidri bija redzamas publiski pēdējā laikā gan ar Edgara Zalāna, gan pārējo ministru izvirzīšanu. Situācija, kad esi liels, bet neatrodies priekšplānā, ir izdevīga TP. Lai gan tās ministri būs zināmā premjera ēnā, tomēr tā iegūs no jebkuras I.Godmaņa kļūdas. Turklāt, TP būs nākamais risinājums gadījumā, ja sāksies runas par jaunas valdības veidošanu.
Tas, ka šī valdība tiek veidota tik forsēti, ir saprotams, jo sabiedrības spiediens pēc pārmaiņām ir liels. Taču dīvaini tomēr liekas tas, ka I.Godmanis pagājušajā nedēļas nogalē viens pats rakstīja valdības deklarāciju, pirms vēl bija sākušās sarunas ar citām partijām par dalību valdībā. Tur bija atpazīstams vecais I.Godmanis, un tas neliecina par līdzsvarotu procesu. TP rīcība arī liecina, ka tā ne pārāk nopietni raugās uz šo procesu. Tas liek šaubīties, vai te veidojas ilgtermiņa valdība. Savā ziņā ir saskatāmas līdzības ar Induļa Emša (ZZS) valdību, kad TP ļāva I.Emsim valdīt un pati arī gāza valdību.