Ja pērn kopumā par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu Drošības policijā sākti 16 kriminālprocesi, kas ir par diviem vairāk nekā aizpērn, tad šogad policija sākusi tikai astoņus kriminālprocesus un gandrīz visi ir par naidīgiem komentāriem internetā.
Septiņi no šiem naida izraisīšanas gadījumiem ir bijuši saistīti ar komentāru rakstīšanu interneta portālos, un lietas atrodas izmeklēšanā. Savukārt vienīgais gadījums, kura laikā notika fiziska iespaidošana, tika pārkvalificēts uz huligānismu un nosūtīts izmeklēšanas turpināšanai uz Valsts policiju.
Drošības policija astoņos gadījumos ir atteikusies sākt kriminālprocesu.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS skaidroja, ka ir vairāki iemesli, kas ietekmējuši pašreizējo situāciju, kāpēc samazinājies par nacionālā un rasu naida izraisīšanu ierosināto lietu skaits.
Būtiska loma ir iepriekš notikušajiem tiesvedības procesiem - apsūdzētie atzīti par vainīgām nacionālās nesaticības izraisīšanā un reāli sodīti, tostarp ar brīvības atņemšanu. Šāda notikumu gaita ļāvusi sabiedrībai pārliecināties par tiesībsargājošo iestāžu spēju likumpārkāpumu gadījumā saukt pie atbildības arī tādas pseidoanonīmas komunikācijas formas kā internets lietotājus.
Rēķinoties ar iespējamām sekām, komentāru autori ir kļuvuši korektāki un neatļaujas tiešus pret citām rasēm vai etniskām grupām vērstus izteikumus.
Apse-Krūmiņa arī atzina, ka vardarbīgu naida noziegumu skaita samazināšanos šajā gadā sekmējusi arī tiesībsargājošo institūciju aktīvā pretdarbība skinhedu kustības izplatībai. Atsevišķi ekstrēmi noskaņoti jauniešu grupējumi, kuru biedri līdz šim aktīvi piedalījušies dažādu ar nacionālo aspektu saistītu procesu, notikumu vai vispārēju jautājumu apspriešanā un komentēšanā, palikuši bez līderiem, kuri pašlaik atrodas apcietinājumā. Tas mazinājis gan šo grupējumu biedru sabiedrisko bīstamību, gan viņu aktivitātes dažādas neviennozīmīgi uztveramas nostājas izplatīšanā.
Drošības policijai izmeklējot krimināllietas, kas ir ierosinātas par nacionālā naida izraisīšanu, nav vērojama kādas konkrētas Latvijas sabiedrības daļas tendence izdarīt šo noziedzīgo nodarījumu. To arī apstiprina fakti, ka astoņu gadu laikā ierosinātajās krimināllietās apmēram vienādi ir figurējuši gan latviešu tautības pārstāvji, gan arī cittautieši.
Saskaņā ar Krimināllikumu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.