Nesen līdztekus Spiridonam atklātībā nonācis vēl kāds brīnumvārds. Tas līdzot atbrīvoties no naudas. Tiesa, mēs katrs pats savu piecīti varam iedot pirmajam stacijas laukumā sastaptajam puišelim un palūgt aizskriet līdz kioskam un nopirkt mums košļeni. Galu galā — nauda ir mūsu —, kā gribam no tās tikt vaļā, tā arī tiekam. Taču, ja runa ir par nodokļu maksātāju naudu, turklāt daudzreiz lielāku par piecīti, tad tās iznīdēšanai ar ielas puikām līdzēts nebūs. Šādiem gadījumiem, kā dzirdēts Jūrmalā, lieti der Solomons.
Lūk, Lielupes ostas pieredze. Īpaši brīnumainu to padara fakts, ka atšķirībā no kaimiņa, kam cīnīties ar skudrām palīdz Spiridons, ko ne viņš, ne kāds cits nav redzējis, Lielupes ostas valdei ir bijis tas gods Solomonu, kas palīdz atbrīvoties no naudas, skatīt vaigā. Šī parādība, kas patlaban, juristu tekstus lietojot, ir izgaisusi, pat esot piedalījusies ostas valdes sēdē, kur lemts par 100 tūkstošu latu piešķiršanu firmai Eiro 2001. Šo firmu, kas konkursā par Lielupes iztekas padziļināšanas darbu veikšanu piedāvāja visizdevīgāko cenu, valdes sēdē pārstāvēja tās īpašnieks Mihails Ļubkins un kāds vīrs ar iesauku Solomons. Pēcāk nu jau uz laiku no darba atstādinātais Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks noslēdza līgumu ar Solomonu, kurš parakstījās kā V.Suhanovs (arī brīnumvārds). Pats Cepurnieks gan apgalvo, ka viņu tik vienkārši no darba nemaz nevarot atbrīvot un ka Jūrmalas domes priekšsēdētājs Munkevics esot upurējis burāšanas sezonu, lai tikai noņemtu viņu no amata. Ja tiešām tā, tad Solomons arī Munkevicam ir līdzējis tikt vaļā no tā, no kā viņš gribējis tikt vaļā.
Taču, runājot par Lielupes ostas līgumu ar Solomonu, jāpiezīmē, ka, piemēram, tiem, kam firmas vārdā ir nācies iegādāties vismaz mazcenas mobilo telefonu apmēram 100 latu vērtībā, noteikti ir nācies pārliecināties, ka to nav iespējams izdarīt pirms komercreģistrā nav pārbaudīts, ka cilvēkam, kurš slēdz līgumu, ir paraksta tiesības. Tāpēc vēlreiz jāuzsver Solomona pārdabiskums, jo ar viņu slēdzot līgumu par 100 000 latiem, Eiženam Cepurniekam neienāca prātā šī elementārā procedūra (varēja gadīties, ka līguma summa būtu pat četras reizes lielāka, ja vien Jūrmalas dome būtu apmierinājusi Lielupes ostas prasības). Un loģiski — cilvēks, par kuru atmiņā palikusi vairs tikai viņa iesauka, ne vien nebija Eiro 2001 pilnvarots slēgt firmas vārdā šo līgumu, bet jau tā noslēgšanas dienā no 20 000 latiem Lielupes ostas pārskaitītā avansa savāca 9 000 latu. Un pazuda.
Protams, policijai, kas iesaistījusies brīnumainā darījuma izmeklēšanā, Solomonu vajadzētu atrast. Arī tāpēc, lai viņa apskatīšana nepaliktu vien Lielupes ostas valdes locekļu pieredzēta privilēģija, bet lai to piedzīvotu arī tiesa. Taču, kā dzied Kaupers: "Ne tikai tāpat, par velti zvaigznes krīt." Proti, ja skudru izdzinēja Spiridona fenomens ir dzīvotspējīgs vien kaimiņa un viņa kaimiņu dēļ, tad arī Solomona brīnums ir bijis iespējams tāpēc, ka ir bijis cilvēkiem vajadzīgs. Šķiet, ka Eižens Cepurnieks varētu būt viens no viņiem. Taču, visticamāk, ne vienīgais sarakstā, kas izmeklētājiem jāuzraksta. Gan tāpēc, lai jahtu īpašnieki beidzot saprastu, kāpēc no jūras nav iespējams iekuģot Lielupē (un otrādi). Bet arī tāpēc, lai būtu vēl kāds izskaidrojums nupat publicētajiem Parex bankas un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju lietišķās aktivitātes pētījuma rezultātiem, kas liecina — Latvijas uzņēmēju pesimisms turpina dramatiski pieaugt. Acīmredzot lietišķām aktivitātēm nav viegli pastāvēt līdzās brīnumainām aktivitātēm.
Un vēl. Solomons nav vienkārši skaists vārds jahtai, kas varētu būt iesprostota slēgtajā Lielupes ostā, neskatoties uz to, ka Jūrmalas dome jau otro gadu Lielupes deltas padziļināšanas darbiem piešķir nodokļu maksātāju naudu, bet speciālisti lēš — ar modernu zemes sūkni nepieciešamos darbus būtu jāpaveic ne ilgāk kā 10 dienās.
Solomons pilntiesīgi varētu nostāties līdzās tādiem Jūrmalas verbālajiem simboliem kā paņemšana un uzmešana, kas arī tāpat kā Solomona brīnums dzimis Eiženam Cepurniekam ne pārāk tālu atrodoties. Kā liecina kāda ļoti slavena fonogramma, tad uz šobrīd notiesātā BMW tirgotāja Miluša frāzi: "Nu, vecīt, uzmeta mūs ar tevi, jā," tēvzemietis Cepurnieks krieviski atbildējis: "Pilnībā. Mani arī." Un tagad jau atkal.