Šoreiz sola pārdomātāku tēriņu cirpšanu

latu. Kā vēstīts, grozot šāgada budžetu, kas jāizdara līdz 31.martam, valdība rēķināsies ar straujāku lejupslīdi - jaunākās prognozes liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IK) šogad saruks nevis par 5, bet gan par 12%, kas nozīmē, ka valdībai kārtējo reizi rokās būs jāņem taupības cirvis. Kuras jomas varētu skart izdevumu samazinājums, FM ceturtdien vēl nevarēja pateikt, taču proporcionāls samazinājums visās nozarēs, kā tas noticis līdz šim, vairs netiks īstenots, norādīja FM pārstāve Diāna Bērziņa. "Solidārās atbildības kritiskā robeža jau ir sasniegta," pauda D.Bērziņa. To pašu apliecināja arī premjera padomnieks ekonomikas jautājumos Armīns Sproģis, kurš uzsvēra, ka šoreiz noteiktām jomām būs jācieš vairāk par citiem. Jau ziņojām, ka sociālajā budžetā iztrūkums šogad var sasniegt 100 miljonus latu, līdz ar to tiek apsvērti vairāki risinājumi: bezdarbnieku pabalsta izmaksas sistēmas maiņa, izmaiņas 2.pensiju līmenī, pensiju indeksēšanas iesaldēšana u.c. Pagaidām precīzi nav zināms, vai budžeta caurumu nemēģinās lāpīt ar nodokļu celšanu. FM saka, ka šajā jomā esot gaidāmas vien "nebūtiskas izmaiņas", arī premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) iepriekš izteicās, ka nodokļu palielināšanas limits ir izsmelts, taču, piemēram, Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā Latvijas radio kā vienu no budžeta glābšanas instrumentiem prognozē akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Pēc LB prezidenta domām, patlaban prognozētais IK samazinājums par 12% ir ļoti reāls. Savukārt tālākā lejupslīde būs atkarīga no tā, vai beidzot tiks iedarbināti ekonomikas sildīšanas pasākumi. Kā norādījis I.Rimšēvičs, budžeta izdevumu samazināšana līdz šim notikusi visai primitīvi, mehāniski nogriežot nepieciešamo apjomu. Lai tēriņu samazināšana būtu pārdomāta, valstij jau pirms vairākiem gadiem bija jāinventarizē visas savas iestādes un funkcijas. Jau ziņots, ka pie tā valdība ķērās tikai šā gada februārī, nozīmējot pirmos funkcionālos auditus vairākās valsts iestādēs. Valsts kontroliere Inguna Sudraba savukārt uzskata, ka, strādājot pie budžeta grozījumiem, jāpārskata ne tikai budžeta iestāžu tēriņi, bet arī jāvērtē, cik racionāli naudu tērē valsts monopoluzņēmumi, piemēram, Latvenergo. "Samazinot šo kompāniju izdevumus, samazinās arī izmaksu slogs to pakalpojumu saņēmējiem," teic I.Sudraba. Nodokļu palielināšana būtu kārtējā kļūda, domā valsts kontroliere.