NRTVP locekle Dārija Juškeviča diskusijā norādīja, ka ārzemēs Somijā notikušais gadījums žurnālistiem dotu vielu veselai nedēļai diskutēt un analizēt, kāpēc tā ir noticis, kas ir jādara situācijas uzlabošanai un lai tādi gadījumi vairs neatkārtotos. Savukārt Latvijas mediji vairāk pievērš uzmanību tam, cik cilvēki nošauti un kā sauc šāvēju.
"Vēl ir jārunā arī par to, cik daudz uzmanības plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti velta šādu notikumu atspoguļošanai - atsevišķi mediji kadrus, kas demonstrē vardarbību, attēlo pāris sekunžu un ar to ir pietiekami, bet citi to pašu notikumu demonstrē pusotru minūti," sacīja Juškeviča. Viņa tomēr atzina, ka tīmeklī attēlotas daudz vardarbīgākas ainas un lielāka agresija, turklāt skolēni virtuālajā vidē pavada daudz vairāk laika nekā pie televizora.
Eksperti arī atzina, ka desmit vakarā vēl ir "bērnu laiks", kad nepilngadīgie vēl neguļ, bet skatās televīziju. Līdz ar to arī vecāki, lai pasargātu savus bērnus no vardarbīgu ainu skatīšanās, ir spiesti skatīties televīzijas programmas, kas viņus neinteresē, bet kur agresiju nedemonstrē vai arī neskatīties televīziju vispār.
Diskusijā tika norādīts - skolās veiktās aptaujas liecina, ka bērni visbiežāk skatās raidījumus, kuros ir dažādi skandāli un sensācijas, kā arī filmas un raidījumus, kurus skatās vecāki. Masu medijiem arī tika pārmesta pārspīlēti lielā interese par to, kā noziegums vai vardarbīgs notikums ir noticis, nevis notikuma analīze.
NRTVP televīzijas kanāliem pārmeta arī vardarbības demonstrēšanu, neskatoties uz vairākkārt izteiktajiem aizrādījumiem un uzliktajiem sodiem. Uz šo pārmetumu televīzijas kanāla "TV5" pārstāvis Andrejs Mamikins klātesošajiem norādīja, ka pārlieku pārspīlēt arī nedrīkst, citādi situācija līdzināsies padomju laikiem.
Uz to, ka jauniešus nav iespējams pasargāt no vardarbības, bet ir jādomā par veidiem, kā pareizi stāstīt par agresiju, norādīja arī NRTVP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
"Ir divas vardarbības formas - vardarbība sabiedrībā un vardarbība medijos. Un šīs divas vardarbības formas stutē viena otru. Arī vardarbības patlaban nav vairāk, kā iepriekš bija, vienkārši informācijas vide, kurā mēs dzīvojam, ir mainījusies," sacīja Kleckins.
Viņš uzsvēra, ka plašsaziņas līdzekļi pašlaik ir ne tik daudz kultūras, cik biznesa sastāvdaļa, kas savukārt saistīts ar peļņu, bet vardarbība un sensācija peļņas radīšanai ir izdevīga.
"Ir sajūta, ka liela daļa žurnālistu tīksminās par to, ka tiek demonstrēta vardarbība. Kamēr žurnālistiem nebūs kauns tik daudz runāt par vardarbību, tā tiks demonstrēta," prognozēja NRTVP priekšsēdētājs.
Arī citi speciālisti masu medijiem pārmeta sacensību par to, kurš ātrāk sniegs informāciju par notikušiem noziegumiem, tā apstākļiem, kā arī noziedznieka vārdu un cik daudz cilvēki ir cietuši vai gājuši bojā. Savukārt aizmirstot par analīzi, nemeklējot cēloņus, kāpēc vardarbība notikusi. Eksperti arī norādīja uz mediju pārspīlēto uzmanību ne vien Somijas gadījumā, bet arī pret dažādiem noziedzniekiem Latvijā.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Laila Rieksta-Riekstiņa prognozēja situācijas uzlabošanos, organizējot dažādus seminārus žurnālistiem un tajos analizējot konkrētus gadījumus un sižetus. Viņa aicināja pārrunāt ar žurnālistiem veidus, kā demonstrēt vardarbību, lai tā pēc iespējas mazāk negatīvi ietekmētu bērnus un jauniešus, kas skatās televīziju.
Jau vēstīts, ka šonedēļ plašsaziņas līdzekļu uzmanība pastiprināti pievērsta gadījumam Somijā, kur kāds audzēknis nošāvis deviņus klasesbiedrus un vēl divus smagi ievainojis.