"Pēc būtības to var uzskatīt par spiedienu un normāli demokrātiskā valstī to pateiktu, ka tas ir acīmredzams spiediens tiesai, ka mums ir jāpsriež tikai tādā virzienā, jo pretējā gadījumā valstij būs slikti," sacīja Kūtris.
"Es neesmu valdības cilvēks, lai varētu pateikt, kāds budžetā stāvoklis, vai tas izraisīs bankrotu, tas nav tiesas jautājums.. Redziet, mēs esam diezgan labsirdīgi cilvēki un mēs saprotam, ka politiķi ne vienmēr pasaka to, ko politiķi domā, arī pēc tam nožēlo sacīto, vai saka, ka ir savādāk saprasts. Mums parasti tiesā ir divējāda attieksme - no vienas puses varētu teikt, lai jau runā cilvēki daudz ko, mēs mēģināsim neitrāli izturēties pret šādām runām. No otras puses, ja skatāmies no tādām ļoti striktām pozīcijām, tad es teiktu viennozīmīgi, ka tas ir diktāts tiesai. Pareizāk sakot, tāds brīdinājums - ja tiesa spriedīs taisnīgi, tad var būt arī slikts rezultāts. Pēc būtības, mums jāspriež tikai vienā virzienā, jo pa labi, pa kreisi būs slikti," sacīja ST priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka ST ierosinājusi divas lietas saistībā ar pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem. Savukārt "Jaunā laika" pārstāve un premjera partijas biedre Solvita Āboltiņa uzskata - ja ST pieņems pensionāriem labvēlīgu lēmumu, valsts bankrotēšot.
Apstrīdētā norma noteic, ka laikā periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim pensiju saņēmējam, kurš ir obligāti sociāli apdrošinātā persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), izmaksā 30 procentu apmērā no piešķirtās pensijas apmēra.
Viena no lietām ir ierosināta pēc Ilmāra Drēziņa konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka apstrīdētajā normā esot paredzēta strādājošo pensionāru diskriminācija gan attiecībā pret strādājošām personām darbspējīgā vecumā, gan nestrādājošiem pensionāriem, gan pensionāriem, kuriem ir citi ienākuma avoti.
Sūdzības iesniedzējs norāda arī uz apstākli, ka valsts, nepildot savus pienākumus sociālās nodrošināšanas jomā un samazinot pensijas apmēru, ierobežo pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesības, turklāt normas ieviešanai praktiski neesot paredzēts saudzējošs pārejas periods.
Arī pārējie pieteikuma iesniedzēji ir minējuši identiskus argumentus.
Saeima ir aicināta līdz 20.augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 17.oktobris. Par lietas izskatīšanas datumu tiesa lemj, kad lieta ir sagatavota izskatīšanai.
Lietas ierosinātas par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 3.panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz valsts vecuma pensiju, atbilstību Latvijas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam.