ST priekšsēdētājs uzskata, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piedāvātie grozījumi Satversmē ir korekti, taču iespējams būtu grozāmi vai papildināmi kādi citi Satversmes panti saistībā ar Saeimas atlaišanu un atkārtotām vēlēšanām.
Savukārt politiķe un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (Tautas Partija) pauda uzskatu, ka tauta patiesībā vēlas kaut ko citu nekā parlamenta atlaišanu. Pēc viņas vārdiem, patiesībā tauta vēlētos redzēt risinājumu absolūtai krīzei, kad parlaments nav spējīgs strādāt. Muižniece uzskata, ka grozījumi ir sasteigti un nepilnīgi. Tāpat viņa norādīja, ka G.Kūtrim būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā sava viedokļa paušana par jautājumiem, kas var nonākt izskatīšanā Satversmes tiesā. Pēc Juridiskās komisijas vadītājas sacītā, apsverams būtu tas, kā būtu pilnveidojama Saeimas atlaišanas procedūra, ja reiz šim jautājumam pievērsta tik liela uzmanība.
Arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) neatbalsta LBAS
savienības rosinātos Satversmes grozījumus par tautas tiesībām atlaist
Saeimu. Intervijā Latvijas Radio Daudze piektdien atklāja, ka
šos grozījumus uzskata par nekvalitatīviem un apšaubīja nepieciešamību
tautai dot tiesības atlaist Saeimu.
Daudze uzskata, ka
pašreizējā grozījumu redakcija ļauj 15% balstiesīgo iedzīvotāju atlaist
Saeimu. Kā iepriekš ziņots, Satversmes grozījumu redakcija paredz, ka
referendums par Saeimas atlaišanu uzskatāms par notikušu, ja tajā
piedalās puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita – tātad 30%,
no kuriem vien 15% ir jāatbalsta šāds lēmums. Daudze uzskata, ka tas
nav pieņemami. “Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka tāds mehānisms, ka
vēlētāji izlemj jautājumu par parlamenta atlaišanu ir tikai vienā no
Eiropas valstīm un vēl divās Vācijas federālajās zemēs. Ņemot vērā
Eiropas ļoti senās demokrātijas tradīcijas, es gribētu aicināt
aizdomāties, kāpēc tā,” aicināja G. Daudze.
Daudze atzīst, ka
parakstu vākšanas rezultāti par Satversmes grozījumiem ir signāls, ka
pastāv zināma nesaprašanās starp valsts varu un vēlētājiem. Kā iemeslus
viņš minēja pieļautās taktiskās un komunikācijas kļūdas pagājušajā
gadā, kā arī smago ekonomisko situāciju valstī. Taču šobrīd, viņaprāt,
situācija ir mainījusies un arī parlaments sabiedrībai aizvien vairāk
skaidro pieņemtos lēmumus.