Tas nozīmētu, ka I.Rimšēviča alga jāsamazina par gandrīz diviem tūkstošiem latu, jo šī gada septembrī tā bijusi 4565 latus liela, liecina LB interneta vietnē pieejamā informācija.
“Viss šo jautājumus komplekss ir skatāms tad, kad mēs runājam par vienoto atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē. Es joprojām esmu pārliecināts, ka tajā jābūt arī LB, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, tiesnešiem, prokuroriem un Saeimas deputātiem. Tad beidzot viss būs skaidrs,” runājot par dažādu valsts ierēdņu atalgojumiem, norādīja A.Štokenbergs.
Jāatgādina, ka I.Rimšēviča un citu LB vadošo darbinieku algas savu apmēru dēļ jau vairākus gadus sabiedrībā raisījušas asas debates. Banka joprojām tiesājas ar žurnālistu Lato Lapsu par viņa pieprasījumu atklāt tās vadošo amatpersonu atalgojuma apmērus no 2009.gada janvāra līdz jūlijam.
Kaut arī pirmās instances tiesa apmierinājusi L.Lapsas prasību, LB šo lēmumu pārsūdzējusi. Diena.lv jau vēstīja, ka, saskaņā ar I.Rimšēviča amatperonas deklarācijām, 2009.gadā viņš par darbu LB saņēmis kopā 97 677 latus. Tas ir par 23% mazāk nekā 2008.gadā, kad LB prezidenta alga pa visu gadu sasniegusi 126 518 latus.
Savukārt šī gada septembrī I.Rimšēviča atalgojums sasniedzis 4565 latus, kļūstot par vislielāko no publicētajiem LB darbinieku atalgojumiem. Augustā I.Rimšēvičs saņēmis 3526 latus, kas bijis gandrīz divreiz mazāk, nekā citam LB vadošajam darbiniekam - Tirgus operāciju pārvaldes vadītājam Raivo Vanagam – izmaksātā summa – 6385 lati. Septembrī tikai divi no LB darbiniekiem, kuru algas publiskotas, saņēmuši mazāk nekā tūkstoti latu.