Straume: Sabiedrībā pieaug nihilistisks noskaņojums

Tāpat Zatlers aicinājis sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu."Pussolītis prezidenta pilnvaru nostiprināšanā nevar atrisināt pašreizējo politiskās varas mazspēju. Situācija valsts institūcijās un to pārvaldības veids iezīmē demokrātisko procesu devalvāciju un sekmē sabiedrības nihilistisko noskaņojumu pieaugumu. Šī tendence ved valsti bezdibenī. Valsts vara kļūst aizvien vājāka un degradējas. Arī Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība neļauj izvirzīties spilgtām personībām, kas saņemtu sabiedrības atbalstu un spētu rīkoties neatkarīgi no partiju vēlmēm," uzskata Straume.Bijušais Saeimas priekšsēdētājs atzīst - spēkā esošā kārtība nosaka, ka 100 prezidenta iebalsotāju - Saeimas deputātu - rīcību nosaka šaurs personu loks partijās un ap tām. Savukārt šīs personas balstās uz konkrētā brīža politisko un ekonomisko izdevīgumu. Vienīgais izņēmums esot Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotā ievēlēšana prezidenta amatā."Ar to gribu teikt, ka tautas atbalstu baudošās kandidatūras nav 100 vēlētāju dienaskārtībā," akcentē Straume, atgādinot, ka sabiedriskās domas aptaujas pašlaik kandidātu priekšplānā izvirzījušas valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, Zatleru un Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij!").Analizējot konstitucionālo reformu mērķus, Straume uzsver, ka "galvenajai asij" jābūt tādu jautājumu lokam, kas tieši attiektos uz tautas vēlētu Valsts prezidentu un tā pilnvaru paplašinājumu. Kādas pilnvaras tautas vēlēts prezidents iegūtu, ir plašu diskusiju temats.Pēc bijušā politiķa domām, prezidentam jādod tiesības izvirzīt, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta, Satversmes tiesneša un citu augstāko valsts amatpersonu amata kandidātus. Prezidentam jādod veto tiesības attiecībā uz aizsardzības un ārlietu ministra kandidātiem."Prezidenta amata kandidātus savukārt būtu jāizvirza pilsoņu kopumam - ne mazāk kā 10 000 cilvēku. Tad arī tās personības, kas bauda plašu sabiedrības atbalstu, varētu piedalīties vēlēšanu procesā. Tā samazinātos arī priekšrocības, kādas ir, piemēram, pašreizējam valdības kontrolpaketes turētājam Aivaram Lembergam," skaidro bijušais Saeimas priekšsēdētājs.Ne mazāk svarīgi esot mainīt parlamenta vēlēšanu sistēmu un definēt Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu - partijas tad veidotu tikai vienu vēlēšanu sarakstu visai Latvijai."Jādod iespēja vēlētājam grozīt partiju kandidātu sarakstus un papildināt tos ar kandidātiem no citām listēm. Tādējādi vēlētājs varētu tieši ietekmēt visas Saeimas sastāvu," rosina Straume. Savukārt parlamenta skaitliskais sastāvs būtu samazināms līdz 75 deputātiem.Izmaiņām jāskar arī Saeimas darbs. Jāprecizē un jāuzlabo darba efektivitāte parlamenta kancelejā. Saeimas priekšsēdētājam un biedriem būtu jānozīmē atbildība par noteiktiem virzieniem. Piemēram, priekšsēdētāja vietnieku skaitu palielinot līdz četriem, katram tiktu noteikta sava atbildības joma: finanses un budžets, juridiskie jautājumi un likumdošana, tautsaimniecība, drošība, izglītība un zinātne. Saeimas priekšsēdētājs un vietnieki būtu attiecīgo Saeimas komisiju vadītāji.