Pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā negadījums noticis, lidaparātam pēkšņi zaudējot jaudu. Blakus Daugavai šajā vietā atrodas kalns ar ļoti stāvu nogāzi un, ņemot vērā atšķirības gaisa temperatūrā virs ūdens un zemes, tur veidojas ļoti neprognozējamas gaisa plūsmas. Deltaplāns, kurš lidojis virs Daugavas, pacēlies līdz kalna virsotnei un ļoti strauji pamests augšup, pēc tam strauji zaudējis augstumu un sācis virpuļot, apgalvojuši aptaujātie aculiecinieki. Pats deltaplāna pilots izmeklētājiem skaidrojis, ka viņa lidaparātam bijušas problēmas ar dzinēju.
Šīs gan vēl ir tikai neoficiālās versijas un patiesos negadījuma iemeslus izdosies atklāt tikai izmeklēšanas gaitā, Diena.lv uzsvēra aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētājs Visvaldis Trūbs.
"Tas, ka laika apstākļi bija normāli, nenozīmē, ka nevarēja veidoties šādas gaisa plūsmas," viņš norādīja. Arī to, cik zemu lidojis pilots, vēl neesot iespējams pateikt: "Ja jau visi šādi apstākļi pirmajās piecās minūtēs būtu skaidri, kāda jēga būtu veikt izmeklēšanu?"
VUGD izmeklēs glābšanu
Ņemot vērā, ka deltaplāns bija iestrēdzis koku galotnēs aptuveni 18 metru augstumā, vienu brīdi pat tikusi apsvērta iespēja avārijā cietušo glābšanai piesaistīt helikopteru, tomēr beigās glābējiem izdevies viņus nocelt, izmantojot izbīdāmās kāpnes. Savukārt pats avarējušais lidaparāts pēc tam, kad glābējiem izdevies cietušos nocelt, vēl kādu laiku palicis karājoties kokā. Vēlāk, lai tiktu tam klāt, nozāģēta koka galotne, un lidaparāts nogādāts tuvējā lidostā.
Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējuši kritiski vārdi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbu – glābēji esot ieradušies ar lielu nokavēšanos un darbu darījuši nesteidzoties. “Katrā ziņā šis bija ļoti sarežģīts glābšanas darbs, kādi mums gadās reti, bet par to, vai tika izdarīts viss iespējamais, veiksim faktu pārbaudi,” skaidroja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.
Viņa uzsvēra, ka šajā gadījumā izsaukuma vieta tikusi norādīta ļoti neprecīzi, tādēļ to bijis grūti atrast, un pie tās nav varēts piebraukt ar automašīnu. “Klasisko skatu, ko var redzēt filmās, kā ar pacēlāju noceļ cietušos, šeit nebija. Nācās ņemt pārnēsājamās kāpnes, kuras nebija tik garas, un nākt kājām,” glābšanas darbu grūtības skaidroja I.Vetere.
Avarējušā deltaplāna pilotam bijusi izsniegta attiecīgā atļauja un arī visi lidaparāta dokumenti atbilduši prasībām, Diena.lv uzzināja no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāves Anastasijas Laizānes.
Šī nav pirmā reize, kad motodeltaplāna avārijā Latvijā iet bojā cilvēks. 2002.gada augustā Mazsalacā avārijā dzīvību zaudēja kāds Vācijas pilsonis, kurš uz Latviju bija ieradies brīvdienās. Toreiz mirušā radinieki pieļāva, ka negadījumā bijusi vainojama nekvalitatīva degviela.
Savukārt V.Trūbs atcerējās gadījumu 2008.gadā, kad Spilvē kāds deltaplāns avarējis, nosēžoties uz ceļa – vietējie zemes īpašnieki strīdējušies par robežām, un viens no viņiem novilcis pār ceļa posmu metāla virvi, lai norādītu savas zemes robežas. Tajā, veicot piezemēšanos, ieķēries deltaplāns, kurš kļuvis nekontrolējams un ieskrējis tuvējā stabā. Toreiz gan neviens neesot gājis bojā. V.Trūbs arī uzsvēra, ka deltaplānu avārijas Latvijā gadoties reti.
Streičs filmējis Latgales skaistumu
Latviešu kinorežijas klasiķa Jāņa Streiča dēls K.Streičs arī darbojās kā režisors. Viņš bija uzņēmis vairākas dokumentālās filmas, mūzikas videoklipus ar pašmāju māksliniekiem, kā arī dažādas reklāmas. Šobrīd viņš strādājis pie pilnmetrāžas mākslas filmas, kurai jau bija iesācis rakstīt scenāriju, bet liktenīgajā lidojumā ar deltpalānu K.Streičs devies, lai nofilmētu Latgales skaisto dabu no putna lidojuma, kas bijis nepieciešams dokumentālai filmai, pie kuras viņš strādājis jau pusgadu, Diena.lv stāstīja aizgājēja draugs un producents Jānis Elsts.
“Domājot par viņu, ir tāda iekšēja ļoti gaiša sajūta. Kristaps kļuva par sevi, kad ņēma rokās ģitāru – tā bija viņa sirdslieta. 40 stīgas uz viņa ģitāras ir viņa mūža skaistā dziesma, bet 41.stīga pārtrūka. Es tomēr ticu un ceru, ka tur augšā dziesma turpināsies mūžīgi, un ar viņa dēlu Silvestru jau runājām, ka viņš pabeigs tēva iesāktos darbus,” teica J.Elsts.
(papildināts viss teksts)