Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Otrdiena, 30. aprīlis
Liāna, Lilija

Sudraba izvēlas neklusēt līdz maijam un vēršas pie augstākajām valsts amatpersonām

Valsts kontroliere Inguna Sudraba nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz viņas ieskatā nelikumīgiem tēriņiem valsts iestādēs taupības režīma apstākļos. I. Sudraba uzskata, ka daudzas iestādes nodarbojušās ar nihilismu, neievērojot taupības režīmu, turklāt iestāžu iedzīvošanās parādos lielākoties nav bijusi neparedzēta, bet varbūt pat iepriekš plānota.

Šādi rīkoties viņu pamudinājuši iestāžu apjomīgie pieprasījumi pēc papildus līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. I. Sudraba intervijā Diena.lv skaidro, ka pieņemtie un VK ieskatā nelikumīgie lēmumi tiks sīkāk analizēti un skatīti gadskārtējās revīzijās, taču tās publicēs vien maijā. Sūtīt vēstuli valsts augstākajām amatpersonām viņa nolēmusi, jo "kad redzu, ka tas ir nelikumīgi, nepieciešams to pateikt jau šobrīd". Viņa uzskata, ka nedrīkst būt situācija, kad vieni taupa un ievēro valdības noteikto tēriņu ierobežojumu, bet citi nodarbojas ar "nihilismu pret likuma normām".

I. Sudraba norāda, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti ikdienas tēriņu segšanai, piemēram, nodokļu maksājumu parādu, telpu un transportlīdzekļu nomas segšanai. "Pēdējie Ministru kabineta lēmumi rāda, ka pasākumiem, kas neatbilst apakšprogrammas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” mērķiem vien ir pārdalīti vairāk nekā Ls 44 milj., kas piecas reizes pārsniedz apstiprināto apropriāciju. Tādējādi ir palielināts budžeta deficīts, pie kam dažādām vispārējām un iepriekš prognozējamām vajadzībām, kurām līdzekļi bija iepriekš jāieplāno gadskārtējā budžeta likumā," teikts VK vēstulē.

Tāpat VK secinājusi, ka atsevišķās ministrijās ietaupītie līdzekļi novirzīti atalgojumiem. Piemēram, Finanšu ministrija 6.novembra rīkojumā Valsts Ieņēmumu dienesta atlīdzībai palielinājusi izdevumus par Ls 788 000, veicot finansējuma pārdali no programmas „Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana” (programmas mērķis - nodrošināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanu, saņemšanu un izsniegšanu) un ekonomiskās klasifikācijas kodiem programmas „Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ietvaros (no izdevumiem Preces un pakalpojumi un Kapitālie izdevumi), tādējādi neievērojot iepriekš pieņemtos Ministru kabineta lēmumus par vienotajiem līdzekļu samazinājumiem.

Ar šo pašu rīkojumu pārdalītas apropriācijas arī starp Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. "Iespējas pārdalīt līdzekļus arī šajās ministrijās liecina par to, ka atsevišķās programmās ir izveidojusies izdevumu ekonomija, kas pieļauj mainīt izlietojuma mērķus. Kādiem mērķiem izdevumi pārdalīti no Finanšu ministrijas rīkojuma nav skaidrs, jo rīkojumā nav informācijas par veikto izmaiņu nepieciešamību," secina I. Sudraba.

No šiem faktiem I. Sudraba secina, ka iestādes neievēro virkni normatīvo aktu - gan likumus, gan valdības un Saeimas apstiprinātās finanšu programmas. Turklāt, finansiāli atbalstot budžeta institūcijas, kuras pieļāvušas nodokļu maksājumu, telpu nomas maksu un citu maksājumu parādus, tāpat ar Finanšu ministrijas rīkojumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atļaujot veikt līdzekļu pārdales starp programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem, tiek dots signāls arī citām iestādēm neievērot likumu normas un Ministru kabineta lēmumus.

VK uzskata, ka valdībai, lai nodrošinātu fiskālās disciplīnas un vienotu principu ievērošanu visā valsts pārvaldē, ir jāveic pasākumi attiecībā pret to institūciju vadītājiem, kas pieļāvuši Likuma par budžetu un finanšu vadību normu un Ministru kabineta lēmumu neievērošanu, Finanšu ministrijas rīkojumos par pamatbudžeta apropriāciju pārdali ir jāpamato veikto izmaiņu nepieciešamība, kā arī jāpārtrauc līdzekļu piešķiršana no Finanšu ministrijas apakšprogrammas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, neievērojot šai apakšprogrammai paredzētos mērķus.

Jau vēstīts, ka aizvadītā gada pēdējā mēnesī valdībā ievērojamas summas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, 8. decembrī valdība izdalīja gandrīz 18 miljonus latu dažādiem mērķiem - gan parādu segšanai Latvijas Nacionālajai operai, gan kompensētu 2009.gadā nesegtos zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan nomas maksas parādi Iekšlietu un Ārlietu ministrijām. Tāpat 12 000 latu piešķīra dažādu starptautisko mācību olimpiāžu un viņu pedagogu prēmēšanai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas