TB/LNNK atbalsta premjera iniciatīvu ierobežot hipotekāro kredītņēmēju atbildību ar ķīlu

Analizējot nekustamo īpašumu tirgus situāciju pēdējos 10 gados, nākas secināt, ka tieši komercbankas ir tās, kas regulēja nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un arī kritumu šajā valstī, ko viņām vēlīgi atļāva Finansu un kapitāla tirgus komisija. Jebkurš var apskatīties banku mājas lapās hipotekāro kredītu piedāvājumus, kur vairumā gadījumu, tiek piedāvāts hipotekārais kredīts līdz 80% no novērtējuma. Tāpat komercbanku mājas lapās tiek reklamēts, ka kā nodrošinājums hipotekārajam aizdevumam kalpo ieķīlātais īpašums, ne ar pušplēstu vārdu nepieminot papildus garantijas (Reklāmas likuma 1., 3. un 8.panti). 10.09.1998. likums "Hipotekāro ķīlu zīmju likums" nosaka, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai. Hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

Dombrovka priekslikums ir ljoti labs un pareizs - ja banka nespeeja paredzeet, ka nī cena shaadi nokritiisies, tad lai maksaa no savas kabatas....

Skaidrs: Segliņš uzslavēja Dombrovski, tagad TB/LNNK arī atbalsta. Tavu brīnumu, ka nu būs vismaz 70 % saeimas atbalsts no JL premjera (- kādas šausmas!) nākušai idejai, kura... kā par vēl lielāku brīnumu - noskatīta Zviedrijā! :)) Tā ka- lai ES prezidējošā Zviedrija priecājas par Dombrovska tik ļoti lietderīgi izmantoto laiku vizītes laikā Zviedrijā - un tā tiem alkatīgajiem un negodīgajiem zviedriem arī vajag :)) - Lai vienreiz ievelk savus izlaistos nadziņus!

Iepriekšējais komentārs bija tajā sakarā, ka šāda lēmuma pieņemšana varētu kardināli mainīt mūsu finansu sistēmu (ko būtībā veido skandināvu bankas) un izredzes devalvēties... ar visām no tā izrietošajām sekām.

Principā "..." ir taisnība - bankas tajā līdzvainīgo plejādē nevar likt pirms aizņēmēja (!) un valdības, kura šādu kredītu tirgu stimulēja. Tie pārējie stāsti par nabaga "piespiestajiem" kredītņēmējiem ir pašžēlojoša čīkstēšana un demagoģija. (Es, pasarg Dievs!, neattaisnoju bankas; es vienkārši neattaisnoju arī citus idiotus.) Viens variants ir nest to parādu nastu un tad lēnām atkopties. Otrs ir visiem parādiem strīpu, nodevalvēties, ļoti iespējams nonākt valsts defoltā ar pārejām anarhijas fāzēs un un tad cerēt (visai glupi), ka no šiem pelniem iznāks kas labāks. Līdz šim esmu bijis par pirmo variantu - kā tīri pragmatiski izdevīgāko. Tomēr mani aizvien domīgāku dara tas, vai mēs varam to pareizo opciju pacelt (atļauties). Ja šis parādu slogs, ekonomiskās kapacitātes trūkums un recesijas spirāle mūs sāks grūst tajā pašā defoltā un potenciāli arī anarhijā, tad nav vairs atšķirības. Bet pagaidām vēl uzskatu pirmo variantu par vēlamāku. "Taisnīgās" un nesāpīgās izejas te vairs nebūs - būs cilvēku un valsts upuri. Tikai jāizrēķina, kurā gadījumā mazāk. P.S. Vispār jau taisnīgi ir nebalsot vēlēšanās par lielākajiem kretīniem, neņemt kukuļus un otkatus, bet biežāk piestaigāt uz referendumiem. :)

Jūs te daudzi bliežiet ne patēmai, runa nav par TB, bet par kārtību kādā bankas varēs prašit parādu piedziņu. Tad lūdzu pieturēsimies pie tēmas, kaut šo priekšlikumu būtu atbalstījis pats Alfrēds Petrovičs. Runājot par materiālajām normām Civillikumā, priekšlikums ir novēlots, bet tas nemaina bū'tību, pirekšlikums ir jāvirza. Runājot pa rprocesuālām normām Civilprocesa likumā un Maksātnespēja slikumā, tad tur normas ir spēkā tādas, kadas tās ir dotajā brīdī, līdz ar to nosakot tur sprieduma izpildes kārtību, vai maksātnespējas procesu fiziskajām personām, ir jāparedz kārtība, kādā vairāk piedziņa no bankas puses vairs nevar tikt vērsta, un šai gadījumā nekāds atpakaļejošas normas spēkā stāšanās aizligums nedarbosies.

Malači, bankas jāspiež pie kārtības!

Jā, un vienārši mirstīgajam nav pa kabatai dzīvoklis par 100 000 EUR, tu r nu gan jāpiekrīt un būtu godīgi, lai tas mazais cilvēks nekad vairs tādos sūdod neiekuļas.

Āaaa, piekrītu par to, ko esi aizņēmies ir jātdod. Bet bankām vajadzēja prasīt vismaz 30% pirmo iemaksu nevis dāsni dāvāt 110%. Tur tā starpība. BANKA uzņēmās TĀDU RISKU dot līdz pat 110% no īpašuma vērtības. Ja bankas analītiķi nespēja kritiski izvērtēt risku, ko var pārmest mazajam muļķa patērētājam. KO? Un godīgi, ka to mazo muļķa cilvēku trīs paaudzēs izģērbj, ja?

notikusi pseudoekonomijas pāriešana reālajā ekonomijā un arī kredīti ir zaudejuši savu pseudoekonomijas vertības uzslāņojumu.Visekvalentākā norēkināšanās ir barters.Dziļumos kredīts bija tuvu līdzvērtīgs ķīlai.Zhēl,bet iekīlātais zelts,dārgumi,mājas un citi īpašumi jāatdot bankām,ja nevar samaksāt kredītu un neko vairāk.

vispar jau sis ir orginalais Ziles ierosinajums

1. nē. taisnīgi IR ATDOT TO, KO ESI AIZŅĒMIES. tas ir taisnīgi. neatkarīgi no tā, kādas krīzes pasaulē notiek. tas ir taisnīgi, tas ir no Dieva. paņēmi - atdod. nevari atdot, atlikušo mūžu vergo lai sakasītu. TAS IR TAISNĪGI. tev ir kas iebilstams? bankas strādā LIKUMA IETVAROS. tas ka vidējais statistiskai pajoliņš visu grib tagad un tūlīt un pēc 15 neatkarīgas gadiem grib ES standartiem atbilstošu dzīvojamo platību ir tikai un vienīgi viņa paša problēma. 2. par nākotni. jā, LOĢISKI būtu, ja ķīla atbildētu par saistību. esmu aizņēmies, nopircis, ieķīlājis, nevaru atmaksāt, izvācu savas mantas un punkts. bet nevajag jaukt šīs divas lietas - taisnīgi atdot to, ko esi aizņēmies vakar, un iespējamo jauno regulējumu hipotēku gadījumos. no sevis - ja šādi grozījumi tiks pieņemti, vienkāršajiem mirstīgajiem iespējas saņemt kredītu pirmajam īpašumam VAIRS NEBŪS. vai tas savukārt būs GODĪGI?

Par to nepiekrišanu pārvākties, - nezinu, nezinu. Galu galā arī mēs visi (bez kredītiem) būtu iesaistīti, tāpēc vai arī dzīvojošiem ļoooti treknos mājokļos ( teiksim virs 150 000 ls) būtu jāsaglabā tiesības atteikties no piedāvāta labiekārtota mājokļa ar 20 - 30 km.m uz ģimenes locekli? Tomēr parādnieku vēlmes jāpakļauj banku ( lasi, valsts) iespējām.

Es ierosinu aizliegt bankām vispār atprasīt kredītus, un, vēl ierosinu aizliegt bankām atteikt kredītus. Balsojiet par mani!

Latvijas Sociālistiskā partija atbalsta iniciatīvu ierobežot kapitālistu asinssūcēju patvaļu un aicina iestumt Saules akmeni Daugavā, atjaunot vilcienu kustību maršrutā Šķirotava - Urāla kalni, kā arī atsākt bezmaksas kefīra iezsniegšanu pirmsskolas izglītības iestādēs.