"The Economist" liek britiem iejusties okupēto latviešu ādā

Man vienmēr ir licies, ka vērtīgs varētu būt kāds valsts veidots projekts (mājas lapa), kurā iespējami vienkārši un ar konrētām atsaucēm uz dokumentiem tiktu aplūkoti lielākie aizspriedumi vai apmelojumi saistībā ar Latviju. Tad es varētu teikt: "tu man saki "A", taču paskaties www.kautkas.lv, tur ir rakstīts "B" un visnotaļ pamatīgi pamatots. Parādi man kāpēc "B" nav pareizi - esmu ieinteresēts faktisko notikumu noskaidrošanā". Zinu, ka V.V.F. laikā viņas vēsturnieku grupa ir sagatavojusi tipveida atbildes uz dažādiem apmelojumiem, vēsturiski nepareizām interpretācijām, taču neesmu manījis, ka tas būtu kur plašāk publicēts.

Reti patīkami. Ir ļoti nepieciešami šādi iespējami īsi un kodolīgi apraksti salīdzinājumu veidā. Es vienīgi baidos, ka eiropiešu izpranei par šejienes notikumiem nav nekādas īpašas nozīmes Krievijas militārā spēka un dabas resursu dēļ. Faktiski taču jau no pirmajām leģiona dienām eiropas, skandināvijas, asv žurnālisti precīzi raksturoja mūsu leģionāru mērķus. īsi pēc kara Nirnbergas tribunāla laikā leģionāriem tika piešķirta ļoti nozīmīga loma kara noziedznieku apsardzē. Neskaitāmās institūcijās (no mazāk būtiskām līdz visaugstākajām) no pēckara gadiem līdz pat mūsdienām eiropā leģionāri ir pilnībā attaisnoti un viņu darbība izskaidrota. Taču tam kā izrādās nav pilnīgi nekādas nozīmes. Līdzīgi kā tad, kad skolas huligāns uzbrūk kādam līdzgaitniekam - nekādiem loģiskiem argumentiem, arhīvu izrakstiem, pierādījumiem, aculieciniekiem u.c. nav nozīmes. Ko huligāns gribēs, to darīs. "Taisnība" būs viņam un cietējs jebkurā gadījumā būs upuris. Tāpat arī mūsu gadījumā. Krievijas pārstāvjiem drausmīgi negribas (un ir neizdevīgi) piedalīties jebkādās diskusijās. Genocīds, slepkavības, izvarošanas, spīdzināšanas, okupācija... - viņiem nav nekādas vēlēšanās nonākt līdz šīm lietām, kas neizbēgami parādīsies, jo ne jau no darbaļaužu paradīzes mūsu ļaudis centās par katru cenu izvairīties. Pietika jau ar pirmo baiso gadu (diemžēl ne vienīgo), lai ļaudis pie pirmās izdevības ķertos pie ieročiem. Turklāt pirmajā pasaules karā šī visnotaļ loģiskā taktika - ar viena ienaidnieka palīdzību sakaut otru, lai pēc tam ķertos klāt pirmajam (vienlaikus pret abiem cīnīties ir daudz grūtāk) - bija veiksmīga. Mums ir dažnedažādi dokumenti, visvisādu valstu dažādu institūciju atzinumi. Saistībā ar notikumu būtību nav vispār nekādu neskaidrību ne šeit, ne cituviet. Ir vienīgi neskaidrības par precīzu leģionāru skaitu, par precīziem datumie un tml. Tie nav notikumi, kuru būtību varētu dažādi interpretēt (ar dokumentu palīdzību). Diemžēl, nākamgad ap 16. martu viss sāksies no jauna. Jo lielāka tiks noorganizēta vardarbība, jo vairāk upuru - jo kaimiņvalstij labāk. Es te neredzu risinājumu, lai gan noteikti atbalstu informētību.

un vēl būtu laiks paprasīt britiem par Jaltas konferenci.

viņiem tur UK acis aiz taukiem vairs skaidri nerāda.

Daudzi te piemin LI - kāpēc viņi to nevarēja sen jau izdarīt. Tur jau tā lieta ka nevarēja. Šādi var uzrakstīt tikai cilvēki, kas dzīvo tajā vidē. Tāpatās kā Krievijā ja sāksies atmoda par šiem jautājumiem, tad tikai no iekšienes. Tāpat kā mums par visiem ekonomiskajiem un politiskajiem jautājumiem. No malas ir grūti kaut ko iestāstīt. Vienkārši šoreiz ciniskās politiķu spēlītes Lielbritānijā nokaitināja žurnālistus, kuriem pēc Irākas un Irānas ir apnicis, ka ar viņiem manipulē. Tāpēc arī centās atkost un izklāstīt patiesību, tādu, kā to redzam mēs. Ir patīkami protams, ka tā vienkārši notika. Un parasti jau svarīgākais, ka skaidrots tiek pašiem CILVĒKIEM, nevis politiķiem. Jo beigu beigās cilvēki būs tie, kas mūs pieņems vai nepieņems.

Wow. Izskatās, kādam ir atvērušās čakras. Mjā, ko nu tagad Putins teiks? Vēsturiskais revīzionisms?

Paldies laikrakstam"The Economist"par lielisko rakstu.Tikai so laikrakstu lasa,varbut,tikai kadi 10% no Anglijas iedzivotajiem.Parejie vispar gandriz neko nelasa,un vienai dalai ir lielas grutibas izlasit kadu tekstu kur ir vairak ka pieci vardi.Loti labs piemers par anglu masu izglitibu un uzvesanos bija Rietumberline,kura bija ari anglu sektors.Ja kaut kur izcelas nekartibas,kur piedalijas anglu zaldati,tad anglu Militara Policija viniem vispirms iedeva ar steku pa galvu, un tikai velak meginaja noskaidrot kas bija vainigais,ka ari vardu un uzvardu.

The Economist ir līmenī. Ļoti labi. Un labi, ka viņi paši to stāstu priekš savējiem ir uzrakstījuši. Zurofam un kremlim, protams, lielas bēdas, jo ar šo viņi noteikti nebija rēķinājušies - proti, ka pēc kārtējā deģenerātu cienīgā mēģinājuma apd....t Latviju un Latviešus, Anglijā sāks masveidā tiražēt pareizu vērtējumu par Latvijas okupāciju un Latviešu leģionu. Labs! ļoti labs!

"The Economist" vienmēr ir bijusi balss, kurā DER IEKLAUSĪTIES. Gan mums, gan viņiem.

super. respect economist, labi ka krīzes laikā rietumi latviešiem var atkal parādīt nedaudz latviešu acīs apsūbēt sākušās rietumu vērtības :)

Ideāls raksts, perfekts!

Super piegājiens! Lieliski!

Tas pats Economist šodien maķenīt tendenciozā rakstā secina, ka Baltija (lai gan runa galvenokārt iet par Latviju) blansē uz kara robežas.

Eku - pat blogeri liek atsauksmes.... ;D Par fotogrāfiju atveidi pat nepiekasīšos... huh... Ja jau modernā un "dinamiskā interneta medija" pārstāvjiem lasot blogus tautas priekšā kauns nesametas, nu,... tad nesametas! ;D

Jēzus! Nu, kas, traucē vai aizliedz šī neatkārtojamā "dinamiskā interneta medija" "žurnālis -tiem/tēm" ielikt linku uz pirmavotu rakstā vai tā beigās?! P.S. Diena, es mācos tikai komunikāciju otrajā kursā , taču es arī Tevi pārdotu. :D Taču nekad, jau nav par vēlu sākt cienīt lasītājus, vai ne? Lūk, piemērs, ar atsauci uz pirmavotu tekstā un citām atsaucēm teksta beigās, kā arī ar norādi uz mājaslapu par tēmu.... Protams, šī resursa dizainu gan nav izstrādājuši IT studenti... ;D ©ЗАО "Лента.Ру" (1999-2009) Лицензия Минпечати Эл No 77-4400 Дизайн - Студия Артемия Лебедева, 2004