The Economist pauž bažas par korupcijas pieaugumu Latvijā

KNAB rausiēšana arī bija JL un VIENOTĪBAS plānā, lai uzsāktu valstij nozagtā pārdali no viena grupējuma savās rokās, Valsts un tauta tiem pie...

...kādas burtnīcas? točno sajucis esi!

Trahtenbergs » He he... 09:58 ... Knabsiitis tieši šim noluukam bija paredzeets , paarteju uzraudziišanai ... ____________________ pareizi.... he he... bet kā varēja pazust jenotu Rēzeknes burtnīciņas (ak, jā ar čadurša un kalvja zvaniem!!!!) un kāpēc knābītis vēl nav pacēlis jenotu kasītes miljonu jēkabpilī? Ak, selektīvi uzrauga... hi hi.... kā jau vienas pārtejas politorgāns... ha ha...

Palasi... hi hi... ArgentīnasTango » Žuks 10:29 Tendencioza kūdīšana pret valdību pieņem tādus apmērus, kādi Latvijā nav redzēti! Laikam jau kampēju stāvoklis ir trakii spiedīgs, jo "trūkst valsts atbalsta" viņu biznesam! Ja tiks realizēts tas, ko sludina daudzi populisti tad iestāsies tāds balagāns, kādu šie populisti un kampēji nespej pat reāli iedomāties! ---------------------------------- Kādēļ tu domā, ka mani īpaši kādam ir jākūda, ja es redzu, ka valdība neizdara elementāras, viegli paveicamas lietas, bet tā vietā gatavojas izpārdot valsts uzņēmumus. Kādēļ, piemēram, ir jāprivatizē LATTELECOM, LMT un jāpārdod tos TELIA, kurā, ja nemaldos 40% kapitāla pieder SOMIJAS un ZVIEDRIJAS VALDĪBĀM! Tātad Zviedrijā valsts var piedalīties uzņēmējdarbībā, bet mums ir savi pelnošie uzņēmumi jāpārdod. Nu ko, ja jau esam tik bagāti, tad...... Vienkārši Tu esi pēdējais siles mēsls, ja to saki, vai arī pilnīgi bez smadzenēm! Žēl...

Jwenoti atkal izpārdod tautas mantu.... hi hi... Diena demokrātiski (plutokrātiski) šo rakstu izņēma... hi hi... Telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" un mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) valsts kapitāldaļas būtu jāpārdod tikai tad, ja saņemts izdevīgs piedāvājums un cena nav zemāka par pirms trīs gadiem piedāvāto, trešdien intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). "Ja piedāvājums būs tuvs tam, kādu 2007.gadā saņēma Kalvīša valdība, tad tiešām varētu runāt par izdevīgumu. Ja piedāvājums ir ievērojami zemāks, tad ir jāpagaida labāka tirgus situācija," uzskata premjers. Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija strādā pie šī jautājuma. "Ja būs nopietns piedāvājums, mēs to ļoti nopietni izvērtēsim. Būtiski lētāk nepārdosim," uzsvēra valdības vadītājs. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadītā darba grupa par rīcību ar valsts kapitāldaļām telekomunikācijas uzņēmumos "Lattelecom" un LMT pirmajā sēdē panāca konceptuālu vienošanos virzīties uz valsts daļu pārdošanu. Par uzņēmumu attīstību Kampars lūgs to līdzīpašnieka, Zviedrijas telekomunikāciju koncerna "Telia Sonera" redzējumu. Valdība darba grupu saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA "Lattelecom" un LMT izveidoja pagājušā gada beigās. Marta sākumā Kampars sacīja, ka atkal jāsāk vērtēt valsts akciju pārdošanas iespējas, lai iegūtu līdzekļus ieguldījumiem ražošanas attīstībā, un tehniski to būtu iespējams izdarīt arī šogad. Kampars tolaik sacīja, ka šobrīd nav saņemti konkrēti jauni piedāvājumi iegādāties valstij piederošās telekomunikāciju uzņēmumu akcijas, bet valdība jau ilgāku laiku definējusi šos uzņēmumus kā pārdodamus. "Lattelecom" privatizācija aizsākās vēl 1993. gadā, kad 49% uzņēmuma akciju nonāca ārvalsta investora rokās. Darījumā tika izstrādāts arī tā saucamais "jumta līgums", atbilstoši kuram Latvija kā akcionārs nedrīkst veikt darījumus ar "Lattelecom" akcijām bez investora piekrišanas. "Lattelecom" privatizāciju krietni aizkavēja pārmaiņas, kas skāra ārvalstu investoru un tā rezultātā sāktais tiesas process. Tiesvedības procesu starp "Lattelecom" līdzīpašniekiem 2000.gada augustā sāka "Lattelecom" līdzīpašnieka kompānijas "Tilts Communications" (TC) īpašniece Somijas "Sonera", kas vēlāk apvienojās ar citu skandināvu telekomunikāciju uzņēmumu "Telia" un kļuva par "TeliaSonera". No "Sonera" pārmantotā prasība starptautiskajā šķīrējtiesā bija par 80 miljonu latu kompensāciju par "Lattelecom" monopola saīsināšanu no 2013. līdz 2003.gadam, bet Latvijas pretprasība - 600 miljoni latu par "jumta līguma" nepildīšanu un modernizācijas kavēšanu. Tad "Lattelecom" privatizācijas procesā dažus gadus iestājās relatīvs klusums. Nākamais pagrieziens notika 2004. gadā, kad Latvijas valsts un "TeliaSonera" noslēdza mierizlīgumu SIA "Lattelecom" akcionāru prāvā. Mierizlīgums vēl joprojām paredzēja, ka pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo 51% "Lattelekom" kapitāldaļu saglabās "TeliaSonera". Abas puses arī parakstījušas turpmākās sadarbības dokumentu par kārtību, kā notiks "Lattelekom" un šim uzņēmumam šobrīd piederošo SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) 23% kapitāldaļu turpmākā pārdošana. Saeima gan vēlāk norādīja, ka valdība ir uzņēmusies Latvijas valstij neizdevīgas saistības - "Lattelekom" privatizācijā sniegt īpašas priekšrocības vienam uzņēmumam "TeliaSonera", kuram ir pirmpirkuma tiesības uz "Lattelekom" valsts akcijām. Toreiz demisionējušais premjers Einars Repše (JL) pat izteica aizdomas, ka premjera amata kandidāta Induļa Emša un viņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības asā vēršanās pret mierizlīgumu "Lattelecom" prāvā īstenībā ir saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlmi privatizēt uzņēmumu "par sviestmaizi". 2007.gadā kā viens no uzņēmuma privatizācijas variantiem izskanēja nu jau bijušā "Lattelecom" valdes priekšsēdētāja un vēlāk izpilddirektora Nila Melngaiļa piedāvājums, ka "Lattelecom" varētu privatizēt uzņēmuma vadība un darbinieki kā darījuma izpirkšanas finansētāju piedāvājot ASV investīciju kompāniju "Blackstone Group". Realizējot šo shēmu, "Lattelecom" vadība privatizācijas rezultātā faktiski iegūtu 2,49% kapitāla, darbinieki ar visu rezervi - 5%, bet "Blackstone" - 92,51%, savukārt valsts ieņēmumi no šī darījuma varēja sasniegt 435 miljonus latu. Valdība šo privatizācijas shēmu noraidīja. Pēcāk "TeliaSonera" piedāvāja pilnībā nopirkt gan "Lattelecom", gan "Latvijas Mobilo Telefonu" (LMT) par pusmiljardu latu. Valdība atteicās arī no šā piedāvājuma, jo tādējādi telekomunikāciju tirgū izveidojas monopols, kura nepieļaušanu kā vienu no principiem vairākkārt minēja toreizējais premjers Ivars Godmanis. Savukārt "TeliaSonera" vienmēr ir noraidījusi varbūtību, ka tā varētu pārdot valstij sev piederošās 49% akciju. Pēdējo reizi intensīvas sarunas starp Latvijas valdību un "Telia Sonera AB" notika 2008. gada pavasarī, kad Ministru kabinetu vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC). Tolaik valdība pieņēma "galīgo lēmumu" SIA "Lattelecom" privatizācijas lietā, vienojoties to privatizēt, veicot "Lattelecom" un LMT akciju maiņas darījumu ar "TeliaSonera". Taču jau pēc nepilna gada Godmaņa valdība krita, tā arī nepaspējusi novest privatizāciju līdz galam, bet Dombrovska pirmā valdība nolēma tomēr nepārdot valstij piederošās daļas abos uzņēmumos. Patlaban 51% "Lattelecom" akciju pieder valstij, bet 49% - TS. Savukārt LMT gandrīz puse - 49% - pieder TS, 23% - daļēji TS piederošajam "Lattelecom", 23% - VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet atlikušie 5% - Privatizācijas aģentūrai.

Turpinās zurnaļugu mahinācijas, kuras jau tika atmaskotas iepriekš te pat Dienā Atkal "The Economist" portāla blogu sadaļā kāds (un atkal tas pats K.S.) ieperž šļuru, un jau pēc 12 stundām visā Latvijā ziņo: "The Economist pauž bažas" (Corruption in Latvia;Throwing mud, finding dirt;Mar 15th 2011, 16:30 by K.S AND E.L | LONDON)

tava pārteja ir teepistu muldētāji, taapeec te ņaudi , jo viņiem ir jaaatmaksaa valstij vesels miljons par paarcentiigo priekšveeleešanu aģitaaciju , un kaa pats izteicies , tad Knabsiitis tieši šim noluukam bija paredzeets , paarteju uzraudziišanai , un kad tava pārteja pa krietnam apkakaajaas tadeeļ te breec kaa kaķis kam aste durviis iecirsta

Nekaadi nesaprotu KNAB darbiibu.Piem. kas ir ar Lembergu? Saka 140 seejumu kriminalieta. Tad kaapeeec vins ir briiviibaa, vai arii skaidri jaadeklaree-- nevainiigs.Tas pats par Mikelsonu.Ja vainiigs jaaseez, ja nevainiigs jaatvainojas, jaatjauno amataa u.t.t.Bet nee, vis miglaa tiits.

Beidz nu muldēt...jo knabsītis nekad nav bijusi neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, bet tas ir jenotu pārtejas politpārvalde citu pārteju trenkāšanai.... he he... ...un cīņa te notiek par nepaklausīgās avs padzīšanu nevis cīņa pret korupciju, kuru , pirmkārt, vajadzētu pašā jenotu pārtejā iznīdēt... hi hi...

He, he nekorumpētā angļu valdība. Smiekls nāk! Labāk būtu tikuši galā ar savām problēmām!

un tas pēc diviem gadiem pie Dombrovska?!

krize valsti stimule korupcijas palielinasanos, jo lielaka vara tiek koncentreta valsts aparata, nevis uznemeju rokas. savukart, ja valdiba nav spejiga rast veidu ka palielinat maksatspeju(samazinot savus terinus un rodot iespeju uznemejiem pelnit, kas nozime maksat nodoklus - ienakumi budzeta), ir sutuacija kada ir. resume - par cik valsti ar politiku nodarbojas cilveki, kuri pasi lielakoties nav spejusi naudu nopelnit privatbiznesa, vini parsvara doma, ka saglabat sev ienakumus uz valsts rekina. ka rezultata vini valsti uzskata ka veidu, ka kontrolet tas resursus, nevis attistit uznemejdarbibu(nodoklu maksatajus).

muusu valsts lielaakie korumpanti un zagļi ( partiju iipašnieki) taisa to lielaako ņurgu , neļaujot šim birojam normaali straadaat , atrunas par korumpanta politiskajiem pasuutiijumiem normaalam cilveekam duras aciis pa gabalu , bet pašmaajiu ļautiņiem lielaakais korumpants un valsts mantas piesavinaataajs ir labaakais kandidaats prezidenta amatam , taalaak jau nav kur ... šodien viņš piedalaas lemšanaa par KNABa naakotni , tas ir normaali?