Tiesa: Šlesera izteikumi par Sudrabu nav vērtējami kā ziņas, bet viedoklis

Kā ziņots, A.Šlesers pērn oktobrī LTV un LNT sniedza intervijas, kurās komentēja VK likumību revīzijas Valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos ietvaros, uzskatot, ka revīzija veikta kādas ekonomiskas grupas interesēs. I.Sudraba uzskatīja, ka A.Šlesers aizskāris viņas godu un cieņu, turklāt viņa izteikumiem kā valsts amatpersonai ir paaugstināta ticamība, tāpēc lūdza no viņa piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību Ls 100 000. I.Sudraba uzskatīja, ka tāda viedokļa izteikšana kvalificējama kā ziņas par to, ka viņa izmantojot valsts resursus privātām interesēm, tādējādi apvainojot viņu kriminālnozieguma izdarīšanā.

Tiesa konstatēja, ka no I.Sudrabas iesniegtajiem materiāliem redzams, ka VK pieprasījumi Satiksmes ministrijai bijuši likumīgi pamatoti un VK kompetencē, atbilstoši VK likumam.

Taču, izvērtējot A.Šlesera interviju rakstveida atšifrējumus un videoierakstus, tiesa atzina, ka viņa izteikumi «nav vērtējami kā ziņas, līdz ar ko nav pakļaujami patiesības pārbaudei». Turklāt tie neesot tikuši formulēti par I.Sudrabu personīgi, bet gan ticis izteikts viedoklis par valsts institūcijas darbību likumības pamatojumu.

Tiesa norāda, ka LNT intervijā A.Šlesera izteikums sācies ar tekstu “Es domāju”, kas «nepārprotami liecina par to, ka viņš izsaka savu viedokli, bez tam netiek minētas vispār nekādas konkrētas personas, bet gan atbildētājs savos izteikumos lieto apzīmējumu “viņi”».

No satiksmes ministra pārstāvja, zvērināta advokāta Egila Radziņa paskaidrojumiem tiesa secināja, ka A.Šlesera paustais viedoklis pamatojies uz viņa rīcībā esošu informāciju, ka vairāki zemesgabali pierobežā piederot ar AS Parex banka saistītām personām. Līdz ar to A.Sleseram radušās šaubas, ka atbildes uz informācijas pieprasījumā jautāto tiekot pieprasītas I.Sudrabas, kas agrāk strādājusi par Parex bankas viceprezidentes vietnieci, bijušo darba kolēģu interesēs.

Tiesa arī secināja, ka A.Šlesera viedoklis par VK pieprasījumu veidojies arī uzklausot SM valsts sekretāra Jāņa Maršāna šaubas par tā pamatotību un likumību, par ko vēlāk tika pieprasīts Ģenerālprokuratūras atzinums.

Līdz ar to tiesa atzina, ka minētā A.Šlesera viedokļa paušana televīzijā atbilst demokrātiskas sabiedrības modelim un tas tika pausts sabiedrībai interesējošā jautājumā. Savukārt I.Sudraba tiesas ieskatā nav pierādījusi, vai šis viedoklis «būtu atzīstams par pārlieku aizskarošu, vai jebkādā veidā būtu mazinājis sabiedrības uzticību viņai».