Tiesību eksperts: kritēriju ieviešana samazinās tautas iespējas
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pirmdien pauda, ka Saeimas darba vērtēšanai ir jānosaka kritēriji. Parlamentu var atlaist, ja noteiktā laikā tas nevar sastādīt valdību, ilgstoši nevar pieņemt budžetu vai parlamenta darbs ir kavēts, jo Saeimas sēdēs nav kvoruma, uzskata I.Godmanis. “Nevar vērtēt pēc tā, ka Saeima vienkārši nepatīk,” viņš teica.
M.Mits atzīst, ka “sava daļa taisnības premjeram ir, jo nebūtu lietderīgi rosināt Saeimas atlaišanu tikai tāpēc, ka kāds nepopulārs lēmums izraisa negatīvu reakciju”. Viņš tomēr uzsver, ka kritēriju ieviešana var būtiski sašaurināt tautas iespējas rosināt Saeimas atlaišanu.
Arī prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Inese Lībiņa-Egner Dienai atzina, ka komisija iepazinusies ar citu valstu pieredzi šajā jautājumā un secinājusi, ka Latvijā “izsmeļošs kritēriju uzskaitījums nav iespējams”, tāpēc no tāda jāatsakās. Pēc viņas vārdiem, šis uzstādījums ir iekļauts Satversmes grozījumu likumdošanas iniciatīvā, ko V.Zatlers trešdien iesniegs Saeimā.
Jau šī gada aprīlī Konstitucionālo tiesību komisija sniegusi savu atzinumu par grozījumiem Satversmē, kur atsevišķi atrunāts, ka “tāpat kā Valsts prezidenta gadījumā, arī noteiktas daļas vēlētāju iniciatīvas gadījumā nevajadzētu noteikt konkrētus formālus priekšnosacījumus, kas kalpotu par pieļaujamu pamatu pirmstermiņa vēlēšanu mehānisma iedarbināšanai”.
Kā skaidroja I.Lībiņa-Egner, Satversmē nav atrunāti priekšnosacījumi, pēc kādiem Valsts prezidents var atlaist Saeimu, tāpēc nebūtu lietderīgi ieviest pilnīgi jaunu normu, uzliekot šādus priekšnosacījumus tautas tiesībām.
V.Zatlers iepriekš minēja, ka Saeimai noteikti būtu jāieklausās konstitucionālo tiesību ekspertu viedoklī, jo tie ir augstas klases, augstas raudzes starptautiski atzīti konstitucionālo tiesību eksperti. Kā uzsvēra V.Zatlers, “ja mums ir parlamentārā krīze, tad ir jādod tiesības prezidentam atlaist Saeimu. Ja mums ir tautas uzticības krīze Saeimai, mums jādod tautai tiesības izlemt šo jautājumu. Tie ir divi dažādi mehānismi, kas piemērojami divām dažādām situācijām: parlaments nespēj strādāt — prezidents atlaiž Saeimu; tauta neuzticas parlamentam — tauta atlaiž Saeimu.”
Premjers: kritēriji nepieciešami
I.Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis iepriekš norādīja, ka premjers joprojām uzskata, ka pilsoņu aktivitāte referendumā norāda, ka Saeimai ir jāgroza Satversme un jāparedz tiesības arī tautai rosināt Saeimas atlaišanu, tomēr esot nepieciešams vienoties par noteiktiem kritērijiem, kādos gadījumos tas var notikt.
E.Vaikulis sacīja, ka premjera šodien nosauktie kritēriji nav vienīgie. Premjera preses sekretārs gan nevarēja atbildēt, vai arī uzticības krīze parlamentam varētu būt viens no kritērijiem. "Ir objektīvi un emocionāli kritēriji. Vai arī emocionālos kritērijus var uzskatīt par pamatu Saeimas atlaišanai, par to būs jālemj deputātiem," premjera viedokli pauda E.Vaikulis.
Juridiskā komisija: tiesību ekspertu viedokli ņemsim vērā
Pēc Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Vinetas Muižnieces (TP) vārdiem, komisija grozījumus sagatavošot ciešā sadarbībā ar Konstitucionālo tiesību komisiju un ņemšot vērā tās viedokli. Taču viņa pieļauj, ka likumprojektam iespējamas vairākas redakcijas, kurās varētu ietver arī konkrētus kritērijus, kas liecinātu par Saeimas rīcībnespēju.
Cits Juridiskās komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) līdzīgi kā premjers jau nosauca konkrētus gadījumus, kas apliecinātu parlamenta rīcībnespēju un varētu kalpot par kritēriju Saeimas atlaišanai. “Tie ir trīs gadījumi – ilgstoša nespēja apstiprināt valdību, ilgstoša nespēja apstiprināt budžetu vai ilgstoša nespēja ievēlēt Valsts prezidentu,” uzskaitīja Rasnačs. Rasnačs arī piebilda, ka parlamenta atlaišana “kaut kādu atsevišķu interešu grupu vadībā” nav demokrātiska un nav nevienā Eiropas Savienības valstī.
V.Muižniece nepiekrīt tam, ka konkrētie kritēriji Saeimas darba vērtēšanā otrajā plānā atbīdītu sabiedrības neapmierinātību un prezidenta minēto uzticības krīzi. Viņa arī uzskata, ka tautas tiesības atlaist Saeimu ir gan lēnāks, gan dārgāks process, savukārt prezidents ar viņam piešķirtām tiesībām varētu rīkoties daudz operatīvāk.