Kā Dienai uzsvēra Beverīnas kapteiņa Sergeja Volkova ģimenes draudzene, kura vēlējās palikt anonīma, nevienā no šiem gadījumiem kuģu apkalpes locekļi nav bijuši apdrošināti. Tādēļ bez bēdām, ko pārdzīvo bojāgājušo tuvinieki, viņi visi sev uzdod jautājumu, kā dzīvot tālāk. "Tas ir elles darbs, viņiem maksā kapeikas un vēl neapdrošina," sacīja sieviete, neslēpjot sašutumu. Arī viņas vīrs ir zvejas kuģa kapteinis un devies kārtējā reisā. Sniegs 1999.gada decembrī avarēja, ieejot Liepājas ostā. Tonakt pūta stiprs vējš. Drīz pēc tam, kad kuģis bija saņēmis atļauju ienākt ostā, tas ziņoja, ka uzskrējis uz akmeņiem. Sakari pārtrūka. Pēcāk to atrada pārsviestu pāri ostas viļņu lauzēja akmeņiem. Vairākas dienas turpinājās sešu Sniega apkalpes locekļu meklēšana. Sākotnēji atrada četru bojāgājušo mirstīgās atliekas, pēc tam tika izskalots vēl viena zvejnieka līķis. Lai arī sesto kuģotāju neatrada, arī viņš tiek uzskatīts par bojā gājušu. Joprojām neatšķetināta palikusi arī Astrīdas pazušana Baltijas jūrā 2004.gada 10.maijā. Kuģa vraku atrada divas dienas vēlāk, nogrimušu, visi seši apkalpes locekļi gāja bojā. Noskaidrojās, ka milzīgs transporta kuģis ietriecies Astrīdas kreisajā bortā un pārbraucis tam pāri, pāršķeļot kuģi uz pusēm. Lai arī izmeklētāji uzskatīja, ka viņiem ir pierādījumi, ka Astrīdu nogremdējis kāds ar Kipras karogu braucošs kuģis, tā apkalpe pie atbildības nav saukta.
Tikai avārijas atgādina par nepieciešamību apdrošināt kuģus
Beverīnas nogrimšana ir jau trešais gadījums nepilnos desmit gados, kad Kurzemes zvejnieku ģimenes nesagaida pārnākam mājās savus mīļos. Lai arī kopš zvejas kuģu Sniegs un Astrīda bojā ejas pagājuši jau daudzi gadi, daudzi jautājumi, tāpat kā Beverīnas gadījumā, palikuši neatbildēti. Tāpat atklājas, ka darba devēji pietiekami nerūpējas par riskantā un bīstamā darba darītājiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.