Tikai V-Dienā: Sākas ES sammits, Merkele gaida “ļoti grūtas sarunas”

Merkele.Pēc viņas vārdiem, šī esot ES līderu iespēja parādīt gan savu valstu iedzīvotājiem, gan pārējai pasaulei, ka tā ir spējīga uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām un atkarības mazināšanu no naftas un gāzes.“Ja ES uzņemas vadību, tad agri vai vēlu ASV, Ķīnai un Indijai būs mums jāseko. Nav nekāda konflikta starp klimata aizsardzību un enerģētikas politikas veidošanu,” teica Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers.Sammits sākās plkst.19 pēc Latvijas laika un sarežģīto sarunu dēļ var ievilkties pat pēc pusnakts, jo valstis ir sašķēlušās trīs nometnēs. Virkne veco un lielo ES valstu vēlas kā obligātu noteikt mērķi līdz 2020.gadam piekto daļu Eiropai nepieciešamās enerģijas iegūt no vēja, saules, ūdens un citiem atjaunojamajiem resursiem. Otri, starp kuriem ir vairums jauno valstu un Latvija, baidoties no pārāk liela sloga un izmaksām vēlas mērķi atstāt tikai kā brīvprātīgu apņemšanos. Francija, Somija, kam pievienojušās arī Čehija un Slovākija, vēlas atsākt sarunas par atomenerģijas lomu un atzīt arī to par atjaunojamu resursu. Pēdējās ierosinājušas ES ietvaros izveidot īpašu forumu atomenerģijas potenciāla apspriešanai.Lai mēģinātu panākt līderu izšķiršanos par labu zaļākai enerģētikas politikai, Briselē šais dienās ieradušies gan ASV viceprezidents un vides aktīvists Als Gors, gan Pasaules bankas galvenais ekonomists Nikolass Sterns, kura nesenais ziņojums par cilvēka darbības ietekmi uz globālo sasilšanu un potenciālajām nākotnes katastrofu izmaksām iekustināja Eiropas pavēršanos zaļā virzienā. “Es mēģinu panākt, lai mana valsts maina pieeju, bet tikmēr ES svarīgākā atslēgu turētāja, kas var palīdzēt pasaulei izšķirties par pārmaiņām, kuras ir nepieciešamas,” Briselē teica A.Gors.Latvijas premjers Aigars Kalvītis pirms sammita piedalījās tradicionālajā Baltijas – Ziemeļvalstu premjeru sanāksmē, kur šoreiz bija ielūgti arī Beniluksa valstu vadītāji. Rīt viņam paredzēta darba tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozo, kam premjers vēlreiz vēlas izklāstīt Latvijas sūdzības par pārāk mazajām oglekļa dioksīda izmešu kvotām 2008.-2012.gadam un par Krievijas šķēršļiem Latvijas šprotu eksportam, informēja premjera preses sekretārs Arno Pjatkins.Vislielāko preses uzmanību ar savu ierašanos pievērsa Francijas prezidents Žaks Širaks, kam šī ir pēdējā līderu sanāksme pēc 12 gadiem prezidenta amatā. Širaks neslēpti izbaudīja mirkļus zibspuldžu gaismā un sarunā ar Vācijas kancleri pavadīja diplomātiskajam protokolam neierasti daudz laika, aizkavējot nākamos dalībniekus.