Tīra žurnālistika

slikti, ja politiķa standarta vietā Diena uztaisītu žurnālista standartu un tad mērītu gan savus gan citus žurnālistus. Taču vieglāk protams ir piekasīties 'tiem tur' nevis saviem 'kolēģiem' žurnālistiem. Dažus gadus atpakaļ NR un Diena regulāri apmainījās laipnībām, tā netieši tomēr viens otru vērtējot. Tagad tas viss pazudis. Visi draugi. Skat pat te laikam lielāki maitas ir PRisti nevis pasi žurnālisti, kas ļaujas.

Drīzāk jau nu ir tieši pretēji. Raug, Bojārs kaut kur pats Dienā izsakās tikai tajās reizēs, kad jāizsakās par avīzi, koncernu vai žurnālistiku kā tādu. Liecina par Māršala Maklūena savulaik ironizēto situāciju — «mediji paši kļūst par vēstījumu». Šinī gadījumā — žurnālisti raksta par žurnālistiku. Nevis par notikumiem, procesiem vai tautu.

Dzive, ka savulaik teica kads labi informets optimists, ir isa un varmaciga. Gavilejiet, ka Diena tads Bojars vel ir un daras. Turklat vel prot rakstit. Tas nav maz. Novertejiet.

Un te vairs, Bojāra kungs, nevarēs piesegties ar plurālismu. Dodot publicitāti pretvalstiskiem elementiem, jūs degradējiet savas avīzes pilsonisko lomu. Jums galu galā ir jāizvēlas - Austrumi vai Rietumi, tiesiskums vai oligarhi. Šobrīd no visa kā ir pa druskai. Avīzei nav savas "sejas". Toties Točam un Graudiņam šāda platforma ir īsta medus maize.

"Tas nozīmē nevis nerakstīt par politiķiem, bet būt īpaši prasīgiem. Pie šī principa Diena turas un noteikti turēsies." ...publicējot Sandra Toča un Eināra Graudiņa rakstus. Kā nākošo varētu pieņemt atpakaļ darbā Nilu Saksu.

Vai neliekas, ka Točam ir par daudz brīvības? Izkatās, ka Bojārs ik pārdienas deklamē savu neatkarību utt, kas patiešām tā varētu būt, bet kā ir ar nepārtraukto Šlesera citēšanu un Toča plūdiem?

''tas nozīmē nevis nerakstīt par politiķiem, bet būt īpaši prasīgiem.Pie šī principa Diena turas un noteikti turēsies." Protams, pie šī principa viskonsekventāk turas biedrs Točs - Dienā vai ikdienu būdams īpaši prasīgs...