Lindermana akcija sen būtu noplakusi, ja nebūtu tik izdevīga ne vien politiskajai elitei, bet visiem, kas nevēlas neko mainīt - latviešiem, kas negrib paši celt savu valsti, un krieviem, kas negrib runāt latviski.
Toties valdošajai koalīcijai un pat opozīcijas partijām referendums par otru valsts valodu ir īsta dāvana īstajā laikā. Viegli ir pieņemt valsts budžetu, viegli bīdīt ekonomiskus jautājumus, ja tie ir mazāk interesanti jautājumi satraukuma pilnajā laikā, kad valoda jāaizstāv.
Ak esat opozīcija? Un kur ir jūsu alternatīva, kur ir jūsu piedāvājums valsts attīstībai - nevis īdēšana un kritizēšana, bet reāla alternatīva Valda Dombrovska politikai? Skatīsimies patiesībai acīs. Tādas - skaidri formulētas alternatīvas - nav ne Saskaņas centram, ne Zaļo un Zemnieku savienībai, nav nevienam.
Esat nacionālisti? Un kur ir jūsu politika, lai latviešu Latvijā paliek nevis mazāk, bet vairāk? Kā gadās, ka esat vienā koalīcijā ar tiem, kuru politika veicina latviešu emigrāciju no valsts paātrinātā režīmā? Ko jūs, nacionālisti, teiksiet, kad Latvijai nāksies piekrist suverenitātes ierobežojumiem jaunajā ES starpvalstu līgumā? Iesiet prom no valdības vai parakstīsiet līgumu, kuru jūsu biedri lamā no panckām ārā? Nav ko teikt.
Toties ir referendums par otru valsts valodu. Nacionālajai apvienībai (kopā ar mūsu pārējām «nacionālajām apvienībām» visās pārējās partijās) ir iespēja būt nacionālai. Pat Saskaņas centram ir iespēja būt nacionālam - tikai aizstāvot krievu intereses. Pusgadu Latvijas politiķi var krustām šķērsām ņemties par kārtējo tēmu, kas, piedodiet, bet ir tāds plastmasas kauls sunim priekšā.
Referenduma rezultāts jau ir skaidrs. Tomēr dienā, kad tas būs noticis, latviešu valoda nebūs ne par matu labākā stāvoklī. Jo latviešu valodai ir nepieciešami latvieši, kas tajā runā. Latviešu aizbraukšana no Latvijas ir galvenais jautājums, kas apdraud latviešu valodu. Atrisiniet to - un jūs būsiet aizstāvējuši latviešu valodu. Tikai tam ar parakstiņu nepietiek.