TP par līderi varētu izraudzīties potenciālo premjera kandidātu

Viņš pamanījis, ka pēc atklātībā nākušajiem faktiem par liela daudzuma naudas pazušanu KNAB A.Kalvītis esot atdzīvojies un strādājot ar divreiz lielāku enerģiju, jo tas viņam bijis goda jautājums. Pērn A.Kalvītis demisionēja ne tāpēc, ka nespētu nodrošināt koalīcijas stabilitāti, bet gan sabiedrības spiediena rezultātā, kas bija saistīts ar premjera vēršanos pret KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu. Jautājums par viņa atbilstību amatam atkal ir ieguvis aktualitāti, un TP var uzskatīt par dzinējspēku, lai pēc iespējas drīzāk notiktu KNAB vadības maiņa. Taču arī tagad sabiedrībā izskan aizdomas, vai aiz šiem procesiem neslēpjas kāda ieinteresētība novājināt KNAB. Šonedēļ TP daļu spēku nācās veltīt arī iekšējām problēmām, kad Dzintars Ābiķis un Jānis Lagzdiņš iebilda pret naudas atmazgāšanas novēršanas likuma redakciju, pret kuru balsoja vēl daži TP biedri. "Kļūdas ir jānovērš partijas iekšienē, bet nedrīkst jaukt komandu un nodarboties ar iekšēju noasiņošanu," kolēģiem esot sacījis A.Kalvītis, kas žurnālistiem abu deputātu rīcību novērtēja kā dīvainu. Tādā nozīmē J.Lagzdiņš un Dz.Ābiķis nav vienīgie "dīvainīši", kas runā par nepieciešamību TP izvērtēt savu darbību. Ārpus Rīgas mītošie TP valdes locekļi spriež līdzīgi. Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka TP būtu tikai ieguvēja, ja "vairāk koncentrētos uz savu konservatīvo ideoloģiju, kas konservatīvai partijai ir sociāli atbildīga tirgus ekonomika, nevis improvizētu ar kaut kādiem sīkumiem un ikdienas taktikas jautājumiem". Cēsu mērs Gints Šķenders atgādināja, ka tagad cilvēkus laukos uztraucot sausuma radītās sekas, ekonomiskā situācija, nevis KNAB vadītāja nomaiņa, ko vajadzētu atstāt izveidotās komisijas kompetencē. Viņaprāt, TP vajadzētu asāk paust savu viedokli un konkrēti rīkoties jautājumos, kas rūp cilvēkiem. M.Kučinskis atzina, ka kolēģiem grūti nepiekrist un TP patiešām vajadzētu parādīt, ka tās prioritāte ir valsts attīstība, nevis tas vai kāds būs vai nebūs kādā amatā. TP ir arī izrādījusi interesi nomainīt Rīgas mēru Jāni Birku (TB/LNNK), skaidri neparādot, kāpēc koalīcija kopīgi nevarētu novērst nepilnības. Jaunā laika domes priekšsēdis Artis Kampars, līdzīgi kā daži TP partneri koalīcijā, šīs aktivitātes saista ar to, ka TP "ir problēmas ar politisko kapacitāti — premjera Ivara Godmaņa un Aināra Šlesera tandēms ļoti labi rullē un LPP/LC var paņemt Tautas partijas vēlētāju". J.Lagzdiņš Dienai atzina, ka pirmā partijas problēma ir, ka A.Kalvītis jau iekšēji esot izlēmis aiziet no TP vadītāja amata, nejūtot aicinājumu tam ziedot visus spēkus. "Otra problēma ir tā, ka partijas vadošo politiķu vidū es neredzu izteiktu līderi un kandidātu premjera amatam," teica J.Lagzdiņš. Kā varbūtējos priekšsēža kandidātus viņš nosauca iekšlietu ministru Mareku Segliņu un Saeimas priekšsēdētāja biedri Vinetu Muižnieci. Vēl ir izskanējis ārlietu ministra Māra Riekstiņa un valdes locekles Kristiānas Lībanes–Šķēles vārds. "Manuprāt, partija, kas pārstāvēta Saeimā un valdībā, jāvada vai nu Saeimas deputātam vai ministram. Kandidāts būtu jāmeklē starp cilvēkiem, kas atrodas nepārtrauktā politiskā apritē un ir apveltīti ar valsts amatpersonu tiesībām un pienākumiem," uzsvēra K.Lībane–Šķēle. Viņasprāt, līdz kongresam vēl esot pusgads, tāpēc pāragri būtu saukt kandidātus un līdz tam A.Kalvītim "ir jāstrādā un ar neapšaubāmām pilnvarām jāvada partija". A.Kalvītis ir ievēlēts amatā uz četriem gadiem, bet jaunais partiju likums paredz valdes priekšsēža pārvēlēšanu ik pēc diviem gadiem. Ja A.Kalvītis kandidēs, tad, visticamāk, arī kļūs par priekšsēdi, jo viņš apmeklē nodaļas, un tajās viņam esot liels atbalsts. "Es neesmu pieņēmis lēmumu, bet mums ir jādomā, vai nav vajadzīgs jauns priekšsēdētāja un premjera kandidāts," teica A.Kalvītis. Dažuprāt, līdzās viņam kā priekšsēdim būtu grūti pieteikt otru potenciālo līderi — premjera kandidātu nākamajās vēlēšanās. Vairākkārt dzirdēts, ka TP priekšsēža izvēli noteiks tās dibinātājs Andris Šķēle, kurš uz Dienas nosūtīto jautājumu neatbildēja.