Trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka sauļošanās nāk par labu veselībai

Saule,diemžēl,paātrina visa ķermeņa novecošanos,arī iekšējo orgānu-nerunājot jau par sadedzināto ādu,kas izskatās jau 35-40 gados nedzīva,vēsa,neelastīga... Bet D-vitamīnam pietiek doza,kad aizej līdz pludmalei...un varī nākt uzreiz atpakaļ!!!

Vai tad pareizāks nebūtu virsraksts- "2/3 cilvēku uzskata ,ka sauļošanās nav labvēlīga veselībai."

xeroderma pigmentosum - slimība, kuras gadījumā UV staru radītie bojājumi netiek laboti. varat pameklēt, kā tas izskatās...

Un vēl kas: cilvēki ir dažādi un nevienam jau uz ģīmja nav rakstīts, cik kuru dienu viņš drīkst valstīties saulē. Īpaši tāpēc, ka drēbes laiž cauri UV (piem., blīva džinsu jaka ir tikpat efektīva kā augstākās pakāpes aizsargkrēms, savukārt T-krekls, atkarībā no kvalitātes, izlaiž cauri 95-85%....Un, ja vēl atceras, cik svētīga organismam ir staigāšana (ārsti iesaka vismaz 3 km dienā, bet labāk vairāk), turklāt ar vienu pliku D vitamīnu organismam, kas vada dzīvi sēdot dažādos krēslos, noteikti nepietiks...

Ja jau tu uzskati, ka vasarā var piesauļoties visam gadam, tad pasaki, kurā ķermeņa daļā tā saules gaisma tiek uzglabāta? Jā, rostbifa cilts mēdz piesaukt D vitamīnus, taču tos var lieliski uzņemt ēdot piena produktus un zivis, kas satur arī citas derīgas, dietologu silti ieteiktas vielas un neizraisa ne bazālo šūnu karcinomu, ne melanomu...

neizglītotie ir vairāki biased uz aptaujas jautājumu - 'man liekas, ka es nezinu, tāpēc labāk teikšu, ka kaitīga, jo tā droši vien ir pareizā atbilde'.

ārsti brīdina par PĀRLIEKU lielas sauļošanās kaitīgumu. tāpat kā izcepties solārijā nav prāta darbs. bikucīt saules - ļoti labi. gan "kauliem (lai D provitamīns kļūtu par pilnvērtīgu D vit.)", gan garastāvoklim, gan imunitātei. un te nu ir lielais būt vai nebūt. jo brūnums (melanīns) galvenokārt ir kā aizsardzības reakcija pret uv stariem. jo vairāk kairina, jo vairāk "ražo" brūnumu. aizsardzība vajadzīga tāpēc, ka uv stari ir mutagēns faktors - veicina izmaiņas ģenētiskajā materiālā. tumsā gan notiek labošanas darbi, bet, atkarībā no individuāliem iemesliem, kaut kas var palikt neizlabots. tā tās kļūdas gēnos var krāties līdz vienā brīdī ''kaut kas'' tiek sabojāts par daudz. un nevar īsti zināt, cik daudz ir vajadzīgs konkrētajam cilvēkam, tāpēc labāk brīdināt visus. p.s. kas notiek, ja uv staru radītie bojājumi netiek laboti:

Normaala, meerena sauljoshanaas ( nevis guleeshana saulee stundaam) jau arii nav kaitiiga, kaitiigi ir apadegt un paarsauljoties. Ar galvu draudzeejoties, nekas ljauns nenotiek, taisni otraadi, D vit. veidojas un imunitaate uzlabojas, bet cilveekiem diemzheel biezhi nav meera sajuutas.

Vēl vairāk ir tādu, kuri domā, ka smēķēšanas nenodara kaitējumu veselībai.

Visu cieņu, bet šitas, manuprāt, ir murgs. pirmkārt, - par to vēl zinātnieki strīdas (sauļošanās ir labi vai nē); otrkārt - skaidrs, ka - kas par daudz, tas par skādi, bet tas nenozīmē, ka sauļoties nevar. Vajag vienkārši ar galviņu mazliet domāt. Treškārt, esmu pilnīgi pārliecināts, ka sauļoties ir veselīgi jeb pareizāk tas nāk par labu organismam, īpaši mūsu platuma grādos, kur tās saules gada griezumā nemaz tik daudz nav, vienīgi vienmēr jāatceras punkts (otrkārt) - sauļošanās un pašsadedzināšanās saulē ir divas dažādas lietas!

nav jau arii kaitiiga!

katram sava āda tuvāka

Var teikt, ka āda noveco tikai saules ietekmē.

А кого это вообще волнует.